1 komentārs

Liela neapmierinātība ar Latvijas drošības dienestu piekopto praksi, kādā tie anulē pielaidi valsts noslēpumam, ir ne tikai amatpersonām, bet arī pašmāju būvkompānijām. Daudzas zaudējušas industriālās drošības sertifikātus, bez kura uzņēmēji nevar piedalīties konkursos uz paaugstinātas drošības ēku būvniecību. Arī būvnieki sūdzas, ka neizprot Satversmes aizsardzības biroja lēmumu, kas nozarē kropļo konkurenci. Spilgts piemērs ir pēdējo gadu lielākais valsts iepirkums par jaunā Liepājas cietuma būvniecību.

Industriālas drošības sertifikāts juridiskām personām ir tas pats, kas amatpersonām pielaide valsts noslēpumam. Šobrīd šī SAB izsniegtā īpašā atļauja piedalīties konkursos uz slepenu būvju celtniecību ir tikai astoņām no desmit lielākajām Latvijas būvniecības kompānijām. Divas no lielākajām – “Arčers” un “Skonto būve” sertifikātus zaudējušas. Kārtību kā tas notiek, un faktu, asi kritizē vadošā būvnieku organizācija

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Šobrīd izveidojusies situācija, kad jaunā Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma nolikumā iekļautās prasības spēj izpildīt tikai divi komersanti no Latvijas – “UPB” un “Re&Re”.

Liepājas cietuma būvniecība ir pēdējo gadu lielākais iepirkums, kura 100% apmērā tiek finansēts no valsts budžeta. Arī cietuma pasūtītāji – Tiesu namu aģentūra – uzskata, ka konkurencei jābūt iespējami lielai. Pēc sarunas ar drošības dienestiem, amatpersonas secina – būvnieki var vainot tikai sevi paši apstāklī, ka ir tik mazam skaitam uzņēmumu piešķirti īpašie sertifikāti.

Tomēr Satversmes tiesas nesen pieņemtais spriedums par valsts noslēpumu automātiski nenozīmē, ka arī uzņēmumiem turpmāk būs jāņem skaidrojums par drošības sertifikātu anulēšanu.

Tas, vai nepieciešams izmaiņas industriālo sertifikātu piešķiršanas kārtība, jāizlemj likumdevējam. Jāpiebilst, ka Satversmes tiesa likusi parlamentam necaurspīdīgo kārtību kāda notiek pielaides valsts noslēpuma anulēšana, mainīt.

Kas attiecas uz Liepājas cietumu, tas būs pēdējo gadu lielākais būvniecības objekts Latvijā, kura kopējas izmaksas tiek lēstas 75 miljoni eiro, turklāt visa summa nāk no valsts budžeta. Tiesu namu aģentūra neizslēdz, ka tās varētu būt arī lielākas.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Tests - ko tu zini par alus vēsturi?

Tests - ko tu zini par alus vēsturi? 8

Alus plūdi Londonā – vai tas maz ir iespējams? Izpildi testu par alus vēsturi, uzzini pārsteidzošus faktus un tiec pie sertifikāta! Neizpaliks arī balva.

Lasi vēl