Būtiski sarucis kukaiņu daudzums; zinātnieki satraukti

Komentāri

Zinātnieki Vācijā sit trauksmes zvanu, lai pievērstu uzmanību būtiskām izmaiņām dabā. Runa ir par lidojošo kukaiņu biomasas samazinājumu – ilgtermiņa pētījums atklāj, ka sarukums ir dramatisks par 75%.

Zinātnieki Latvijā norāda, ka Vācijas kolēģu izsludinātā trauksme jāuztver nopietni arī mūsu valstī. Tāpēc arī Latvijā jau trešo gadu notiek kukaiņu skaita monitorings.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Zinātnieki Vācijas rietumos pētīja lidojošo kukaiņu daudzumu divdesmit septiņu gadu garumā. Viņi vairākās dabas lieguma teritorijās uzstādīja lamatas un vēroja, cik daudz kukaiņu tajās iekritīs, tādējādi viņi noteica biomasas jeb kopējo lamatās iekritušo kukaiņu masu daudzu gadu garumā. Zinātnieku atklājums ir tiešām satraucošs. Vidēji lidojošo kukaiņu biomasa ir sarukusi par trim ceturtdaļām jeb 75%, un zinātnieki nespēj droši atbildēt, kāpēc kukaiņi izmiruši. Tas vēl ir jānoskaidro.

Augsnes un augu zinātņu institūta entomologs Jānis Gailis norāda, ka Vācijās kolēģu atklājums ir nopietns brīdinājums visiem Eiropas iedzīvotājiem.

Jānis Gailis
Augsnes un augu zinātņu institūta Mg. biol. pētnieks

Tas ir tāds diezgan labs trauksmes zvans, laba sarkanā, brīdinošā lampiņa. Ja tas ir noticis Vācijā, kāpēc, lai tas nenotiktu arī pie mums atbilstošos apstākļos.

Lidojošie kukaiņi apputeksnē augus, ja augi netiek apputeksnēti, tad tie vairs nevairojas un sāk izmirt. Latvijas Dabas muzeja ekspozīcijā ir izstādīti mūsu valstī sastopamie kukaiņi, tostarp arī lidojošie, kas veic augu apputeksnēšanu.

Jānis Dreimanis
Latvijas Dabas muzeja entomologs

Dažādu augu apputeksnēšanai ir svarīgi gan tauriņi, gan arī ziedmušas, dažādas vaboles, kā arī bites un kamenes, par kurām, domāju, visi zina.

Kukaiņu pētīšana visā Latvijas teritorijā ir uzsākta jau pirms satraucošajām ziņām no Vācijas. Piecpadsmit vietās visā Latvijā Daugavpils Universitātes pētnieki jau trešo vasaru izliek lamatas nakts un dienas tauriņiem, spārēm un skrejvabolēm.

Maksisms Balalaikins
Daugavpils Universitātes pētnieks

Mēs pēc nejaušības principa skatāmies visas teritorijas kopumā. Mums ir vairākas aizsargājamās teritorijas, dabas liegumi, mikroliegumi un ir arī vienkāršas vietas, parasti agro lauki, labības lauki, aizaugušas vietas.

Rezultātā Latvijā pētnieki pēc ievāktajiem datiem plāno noteikt, kā cilvēku saimnieciskā darbība ietekmē kukaiņu daudzveidību. Lai uz to atbildētu, pētījumam nepieciešami vēl vairāki gadi.

 

Viegli pagatavojams rudenīgs saldums! Baltās šokolādes un ķirbju trifeles

Viegli pagatavojams rudenīgs saldums! Baltās šokolādes un ķirbju trifeles

Kas gan var būt vēl spilgtāks rudens vēstnesis par ķirbi? Jā, rudens tik tiešām ir klāt, un ar ķirbju piedāvājumu problēmu nav. Anna Panna no ”Gatavo 3” komandas aicina izmantot šo šobrīd tik bieži sastopamo ogu baltās šokolādes un ķirbju trifeļu pagatavošanai, kas būs gards pārsteigums gan ģimenei, gan viesiem.

Lasi vēl