Brūkošās cirka ēkas īpašnieki: kāpēc vajadzīgs nožogojums?

Komentāri

Absurda situācija izveidojusies saistībā ar brūkošo Rīgas cirka ēku. Mēnesi kopš slēgšanas ēka aizvien nav norobežota. Gar fasādi, kas draud sabrukt, staigā cilvēki. Ēkas īpašnieki uzskata, ka viss ir kārtībā, jo tiem dots laiks namu savest kārtībā līdz decembrim.

Cirka ēku šodien bija ieradušies apsekot Rīgas Būvvaldes darbinieki. Mērnieki ar īpašu tehniku veica nepieciešamās pārbaudes un devās prom. Par vēsturiskā nama slēgšanu kultūras ministre paziņoja īpaši sasauktā preses konferencē 11. februārī. Toreiz izskanēja skaļas frāzes – ēka apdraud cilvēkus, kas tajā atrodas. Turklāt ārējā fasāde ir pamatīgi atvirzījusies un draud sabrukt. Vēl aizvien cirka ēka nekādā veidā nav norobežota, un bīstamās fasādes ēnā turpina staigāt cilvēki, turpat arī sabiedrisko transportu gaida pasažieri. Pretēji iepriekš paustajām satraucošajām ziņām, amatpersonas tagad rīkojas pavisam nesteidzīgi.

Foto

Māris Demme, Būvniecības valsts kontroles biroja Kontroles departamenta direktors:

Ir uzdots ēkas īpašniekam līdz šā gada pirmajam decembrim veikt ēkas konservāciju, lai mazinātu biroja konstatēto neatbilstību.

(Žurnālists): Līdz decembrim, tas ir gana ilgs laiks. Vai tiešām līdz tam nevar fasāde sabrukt un ievainot cilvēkus?

Mūsuprāt – nē. Bet, attiecīgi šie pasākumi, lai izstrādātu risinājumu un to realizētu, tas prasa laiku.

Ēkas īpašnieks kopš janvāra ir Kultūras ministrija. Uz jautājumu, kādēļ ēka aizvien nav norobežota un kādēļ nav veikti ātri pasākumi, izskan šāda atbilde.

Edvīns Pārups, Kultūras ministrijas Investīciju un projektu nodaļas pārstāvis:

Ko nozīmē ātri pasākumi? Lai izdarītu kaut ko ātri, ir jāzina, ko darīt. Pagaidām, ko darīt, var pateikt projektētājs. Projektēšana prasa laiku.

Situācija ir sarežģīta – pie ēkas fasādes pievienoti Rīgas satiksmes trolejbusu vadi, kas deformē ēku, taču to noņemšana nav tik vienkārša. Edvīns Pārups, Kultūras ministrijas Investīciju un projektu nodaļas pārstāvis:

Tas ir diezgan garš process. Vadus jau nevar piesiet pie mākoņa. Viņus pie kaut kā ir jāpiesien.

Būvniecības valsts kontroles biroja vadītājs intervijā Neatkarīgajai brīdinājis, ka fasāde esot atdalījusies no iekšējām sienām. Ja gadījumā kāds transportlīdzeklis aizķertu trolejbusa vadus, fasāde uzgāztos uz ielas. Ēkas īpašnieks neredz iemeslu, kādēļ bīstamo ielas posmu vajadzētu norobežot.

Edvīns Pārups, Kultūras ministrijas Investīciju un projektu nodaļas pārstāvis:

– Kāpēc nožogojums vajadzīgs šinī brīdī?

(Žurnālists): Bija bažas, ka varētu cilvēkiem uz galvas uzkrist tā ārējā fasāde.

– Mums ir Būvniecības valsts kontroles biroja lēmums novērst ēkas ekspluatāciju, tas ir izpildīts. Visi šie neatliekamie darbi, novērst ēkas ekspluatāciju – to esam izdarījuši, nostiprināt fasādi – mēs to darām.

Tiesa gan, skats pie cirka ēkas par to nebūt neliecina. Kultūras ministrija darbiem atvēlējusi 70 000 eiro, un lielāka skaidrība būšot nākamnedēļ.

Video

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl