2 komentāri
Brīvpusdienas, ceļu remonts… Ko vēl varētu izdarīt ar 650 000 eiro, ko valsts maksās par neesošu muzeju?
Latvijai Kultūras ministrijas (KM) personā būs jāatlīdzina zaudējumi 652 336 eiro apmērā uzņēmumam SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums",- tie radušies, izstrādājot vērienīgo Latvijas Laikmetīgā mākslas muzeja metu projektam, kuru tā arī nav izdevies īstenot. (Pixabay.com)

Jūlijā Augstākā tiesa lēmusi, ka valstij būs jāatmaksā vairākus gadus veci rēķini par projektu, kuru tā arī nav izdevies īstenot.

Latvijai Kultūras ministrijas (KM) personā būs jāatlīdzina zaudējumi 652 336 eiro apmērā uzņēmumam SIA “Jaunrīgas attīstības uzņēmums”, – tie radušies, izstrādājot vērienīgo Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja metu projektam, kuru tā arī nav izdevies īstenot. Šo summu KM piešķirs valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Plāni bija iespaidīgi, to rezultātā Andrejsalā bija domāts būvēt Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju. Idejas virzība aizsākās 2004. gadā ar mērķi radīt iespēju sabiedrībai novērtēt laikmetīgās mākslas daudzveidību un tās dialektiku. Bija plānots veidot starptautiskas nozīmes institūciju, kuras krājumu veidotu augstas klases mākslas darbi, kas tiktu saglabāti, eksponēti un interpretēti atbilstoši visaugstākajiem kritērijiem ar vislielāko pieejamību dažādām sabiedrības grupām.

Bez mākslas eksponātiem bija paredzēta vieta arī veikaliem, restorāniem, kino, teātrim un konferenču zālēm. Īsi pēc tam lielie plāni “izčākstēja gaisā”. Andrejsalas attīstītājs SIA “Jaunrīgas attīstības uzņēmums” ar pasaulslavenā arhitekta Rema Kolhāsa biroju “OMA” no Nīderlandes noslēdza līgumu par muzeja metu izstrādi, taču projekts tika apturēts saistībā ar finanšu krīzi valstī. Kā liecina ieraksti “Latvijas Vēstnesī”, 2007. gadā krīzes risināšanai valsts pieņēma inflācijas apkarošanas plānu, kā rezultātā tika ierobežoti finanšu tēriņi dažādu projektu īstenošanai, – tostarp inflācijas plāna īstenošana ietekmēja iecerētā muzeja projekta attīstību. Muzeja Daugavmalā nav, bet trekno gadu rēķini jāmaksā.

Valstī ir daudz nozaru, kurām noderētu papildu finansējums. Portāls Skaties.lv ir apkopojis dažas no tām, sniedzot ieskatu, ko vēl var izdarīt ar 652 336 eiro, atvēlot tos dažādām sabiedrības grupām:

  • Šobrīd KM pārvaldībā atrodas astoņi valsts muzeji un to filiāles. No naudas, ko tagad ministrijai nāksies atmaksāt par neīstenotu projektu, katrs no muzejiem savā budžetā varētu papildus saņemt 81 542 eiro.
  • Arī bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādes un krīzes centri no šādas summas varētu iegūt vērā ņemamu papildu finansējumu. Kopumā Latvijā šobrīd darbojas 87 šādas iestādes, līdz ar to katra no tām varētu iegūt 7498,11 eiro.
  • Latvijā ir 798 vispārizglītojošās skolas. Iedalot parāda atmaksai paredzētu summu katrai no tām, skolas savā budžetā saņemtu 817,46 eiro.
  • Savukārt katrs no 243 607 Latvijas skolēniem savos maciņos varētu iegūt 2,67 eiro.
  • Šobrīd valsts budžeta līdzekļu apmērs viena izglītojamā ēdināšanai dienā no 1. līdz 4. klasei noteikts 1,42 eiro apmērā. Par parāda atmaksai paredzēto summu vismaz vienu dienu būtu iespējams apmaksāt pusdienas katram Latvijas skolēnam.
  • Tāpat šobrīd izglītības jomā sākušās diskusijas par stipendiju samēriem dažādās mācību iestādēs. Izrādās, – topošie mūziķi un mākslinieki saņem trīsreiz mazāku stipendiju nekā nākamie celtnieki vai pavāri. Kā vēsta TV3 Ziņas, stipendiju apmēra izlīdzināšanai papildus nepieciešami aptuveni 470 000 eiro.

Kā liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamā informācija, šobrīd vairākas valsts un pašvaldību iestādes par līdzīgu summu grasās īstenot dažādus projektus, par kuriem jau noslēgti līgumi.

Lūk, ieskats, ko par nepilniem 600 000 eiro ir iespējams īstenot:

  • Plānota Mežotnes pamatskolas pārbūve. Ieceres īstenošanas kopējā līgumcena ir 523 009,55 eiro (bez PVN).
  • Rīgā par 538 517,07 eiro (bez PVN) eiro mainīs piecu izglītības iestāžu ūdensvada un kanalizācijas sistēmas.
  • Savukārt par vērienīgo “Rail Baltica” būvprojektēšanas vadlīniju izstrādi valsts tērēs 563 065 eiro (bez PVN).
  • Bet Kurzemē par 567 710,19 (bez PVN) atjaunos valsts autoceļu segumu posmā Valdgale-Roja.

Esam apkopojuši dažas no versijām, kur iespējams iztērēt šādu finansējumu. Ja arī Tev idejas, kur valsts no budžeta varētu ieguldīt 650 000 eiro, dalies ar tām komentāru sadaļā! 

Vai aizvien nepieciešams izveidot valsts līmeņa laikmetīgās mākslas muzeju?

Kā portālam Skaties.lv skaidro KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule, Latvijā arvien trūkst sabiedrībai pieejamas kvalitatīvas telpas, kas būtu piemērotas starptautiska mēroga, formas un lieluma izstādēm, kā arī kalpotu, kā vienota platforma laikmetīgās mākslas norisēm, kuras lomu citās valstīs pilda laikmetīgās mākslas muzeji.

Dace Vizule
KM sabiedrisko attiecību speciāliste

Laikmetīgās mākslas attīstības procesu Latvijā kopumā var raksturot kā kvalitatīvu un nepārtrauktu, – kā būtiskākie to raksturojošie rādītāji minami stabila un ilgstoša mākslas nozares nevalstisko organizāciju darbība, regulāra, kā arī veiksmīga Latvijas mākslinieku dalība Venēcijas mākslas biennālē, Purvīša balvas norises.

Šobrīd KM konkursa kārtībā ir deleģējusi vairākas laikmetīgās mākslas attīstību nodrošinošas funkcijas četrām laikmetīgās mākslas nozares nevalstiskajām organizācijām, – Latvijas Laikmetīgajam mākslas centram (LLMC), Jauno mediju kultūras centram “RIX-C”, biedrībai “Kim?” un Kultūras un mākslas projektam “Noass”.

Kā skaidro LLMC direktore Solvita Krese, LLMC šobrīd uztur vienīgo Latvijas laikmetīgās mākslas arhīvu.

Solvita Krese
LLMC direktore

Mēs esam vienīgie, kas nodarbojas ar nesenās mākslas vēstures dokumentācijas uzkrāšanu, izpēti un apzināšanu. Mēs to darām brīvprātīgi, cenšoties piesaistīt finansējumu no dažādiem avotiem, – reizēm tas izdodas, reizēm ne. Laikmetīgās mākslas attīstība Latvijā pēc neatkarības atgūšanas noritējusi visai dinamiski. Mums ir daudz labu mākslinieku, kas aktīvi darbojas. Virkne Latvijas mākslinieku izpelnījušies starptautisku atzinību. Taču laikmetīgās mākslas attīstību un pat saglabāšanu Latvijā būtiski apdraud laikmetīgās mākslas muzeja trūkums. Tieši muzejs ir atbildīgs par nozīmīgāko mākslas darbu uzkrāšanu, padarot tos regulāri pieejamus plašai publikai.

Rīga ir viena no nedaudzām Eiropas galvaspilsētām, kurai nav Laikmetīgās mākslas muzeja, – plāns par tā izveidi aizvien virmo!

Šobrīd ar Latvijas laikmetīgo mākslu programmatiski un mērķtiecīgi nenodarbojas neviens muzejs. Mākslas centri, kas darbojas šajā nozarē, ir nevalstiskā vai privātā sektora struktūras, kuru uzdevums un kapacitāte nav krāt, glabāt, uzturēt, izstādīt, pētīt un mediēt valstiski nozīmīgu Latvijas laikmetīgās mākslas kolekciju.

Ideja par laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību aizvien tiek attīstīta, to īsteno  “ABLV Charitable Foundation” un Borisa un Ināras Teterevu fonds. Darbs pie Latvijas laikmetīgās mākslas muzeja izveidošanas norit atbilstoši Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2014. – 2020.gadam dokumentam “Radošā Latvija”. Topošais muzejs būs privāts, kas ir plaši izplatīta prakse visā pasaulē. Koncepcijas izstrāde notiek sadarbībā ar KM, kura deleģēja savus pārstāvjus gan muzeja koncepcijas procesa izstrādei (tā noslēdzās 2015.gada rudenī), gan starptautiskā konkursa metu izvērtēšanai. Pēc šobrīd esošās informācijas, muzeja ēku paredzēts atklāt 2021. gada 18. novembrī. Plašāk par ieceri var lasīt šeit. 

Solvita Krese
LLMC direktore

Bet nedrīkstam aizmirst, ka privātas iniciatīvas uzdevums nav iezīmēt visaptverošu Latvijas laikmetīgās mākslas vēsturiskās attīstības kopainu un nodarboties ar tās pozicionēšanu reģionālā, kā arī starptautiskā kontekstā. Veidot, uzglabāt, pētīt un izstādīt šādu nacionālās nozīmes mākslas krājumu ir un paliek valsts uzdevums.

Informācijas apkopošanai izmantotie avoti: Kultūras ministrija, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrijas, Kultūras ministrijas, Iepirkumu uzraudzības birojs, Latvijas Vēstnesis, Latvijas Republikas tiesību akti. 

TOP komentāri

  • Es
    +2 +2 0

    Es

    Saprotu 650 000 par kāda slima ierēdņa sapņiem- taustām nekā nav- tikai papīrs rēķina formā? Un kā parasti neviena vainīgā nav...
  • s
    +1 +1 0

    s

    Vai tad trekno gadu politiķi un parakstu licēji ir no Latvijas izgaisuši, viņiem nekāda atbildība?

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl