Britu vēstnieks Latvijā: Diaspora ir neizmantots potenciāls Latvijas un Lielbritānijas attiecībās

0 Komentāru

Kopš Lielbritānijā ir spēkā jaunā imigrācijas sistēma, un no jauna iebraukušie vairs nevar saņemt dažādus labumus, latviešu vēlme turp doties darba meklējumos ir būtiski apsīkusi. Bet tieši mūsu diasporu, kā līdz šim neizmantoto potenciālu abu valstu attiecību stiprināšanā, saredz Apvienotās Karalistes jaunais vēstnieks Latvijā, vēsta TV3 Ziņas.

Apvienotās Karalistes jaunais vēstnieks Latvijā Pauls Brummels ātri ir iekarojis arī Latvijas ”Twitter” lietotāju sirdis, jo regulāri dalās ar piedzīvojumiem latviskajā kulinārijā.

Pauls Brummels abu valstu attiecības šobrīd raksturo kā lielisku draudzību. Savu pilnvaru laikā viņš gan vēlas vēl vairāk stiprināt sadarbību uzņēmējdarbībā, augstākajā izglītībā, diasporas iesaistē un drošībā.

”Sadarbību aizsardzībā, vienotu izpratni par ārpolitikas dienaskārtību, ar drošību saistītu informācijas apmaiņu. Redzu veidus, kā veicināt tirdzniecības attiecības un investīcijas. Labs piemērs ir Latvijas uzņēmums ”Printful”, kam uzcelta ražotne arī Anglijā, Rietummidlendā. Arī pārējiem jūsu uzņēmējiem redzu plašas iespējas Lielbritānijā. Trešais aspekts – cilvēki. Līdz šim neizmantotais potenciāls valstu divpusējās attiecībās ir latviešu diaspora Lielbritānijā. Dati rāda, ka tur dzīvo un strādā vairāk nekā 100 000 jūsu valsts piederīgo. Tas ir milzu potenciāls. Kā vēstnieks meklēšu veidus jūsu diasporas iesaistei Latvijas un Lielbritānijas attiecību spēcināšanā, norāda Brummels.

Vaicāts par to, kādu ietekmi Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības ir atstājusi uz Eiropas Savienības pilsoņu, tostarp Latvijas valsts piederīgo vēlmi strādāt Lielbritānijā, Brummels norāda, ka Lielbritānija joprojām ir ļoti pievilcīga un pieprasīta valsts dzīvošanai: ”Vairāk nekā 100 000 latviešu, precīzāk 139 000 Latvijas pilsoņu, ir saņēmuši kādu no pastāvīgā statusa veidiem, lai Lielbritānijā strādātu un saņemtu visus sociālekonomiskos labumus kā pirms Brexit. Lielais skaits jūsu tautiešu pierāda, ka Lielbritānija joprojām ir ļoti pievilcīga un pieprasīta valsts dzīvošanai. Protams, no šī gada pirmā janvāra no jauna iebraukušajiem latviešiem ir grūtāk uzsākt darba gaitas Lielbritānijā. Esam joprojām pievilcīga valsts arī uzņēmējdarbībai.”

Kopš spēkā darba vīzu režīms vien tikai 323 Latvijas pilsoņu līdz augustam beigām saņēma atļauju strādāšanai Lielbritānijā.

Brummels uzskata, ka tas nav saistīts ar iespēju vīzu noraidīšanu, jo Lielbritānija ir atvērta visiem, kas atbilst vīzas saņemšanas kritērijiem.

Pēc Brexit jaunās imigrācijas politikas galvenā ideja ir piesaistīt kvalificētos profesionāļus, bet, vai tas nozīmē, ka maz mazkvalificētie nevar iegūt darba vīzas darbam Lielbritānijā, vēstnieks iesaka apmeklēt britu valdības interneta vietni: ”Tajā atradīsiet ne vienu vien imigrācijas veidu, ne tikai kvalificēto strādnieku vīzas. Ir atsevišķas vīzas medicīnā strādājošajiem un sociālajiem aprūpētājiem. Tur ir atvieglotākas prasības. Bet, ja ir vēlme pretendēt uz kvalificētā darbaspēka vīzu, redzēsiet, ka kritērijam atbilst ļoti plašs saraksts ar profesijām.”

Vīzas iegūšanai gan šķērslis varētu būt angļu valodas un, ja izvēlētajā uzņēmumā Lielbritānijā gada alga nav vismaz 25 600 britu mārciņu.

Bet mazkvalificētajam darbaspēkam, piemēram, kādam ar vidusskolas izglītību ir iespēja saņemt īslaicīgās vīzas dažu mēnešu sezonas darbiem, piemēram, lauksaimniecībā.

Lielbritānija šobrīd pieredz darbaroku trūkumu. Kravas automašīnu autovadītāji ir viena grupa, bet ir daudzi citu nozaru uzņēmumi, kas savos darba sludinājumos vienreizēju bonusu, piemēram 1000 mārciņu. Tādā veidā piesaista jaunus darbiniekus.

”Covid-19 ir radījis problēmas britu darba tirgū, piegādes ķēdēs. Karalistes ekonomikas strauji atgūstas no pandēmijas, un strauji pieaug pieprasījums, un pieprasījums ir lielāks nekā darbaspēka apjoms dažādos ķēdes posmos. Imigrācijas sistēma ir veidota tā, lai piesaistītu cilvēkus, kurus mums visvairāk vajag. Esam ļoti elastīgi. Kad lauksaimniekam vajag augļu un dārzeņu vācējus, pakotājus, dodam vairāk šādas vīzas. Kontrolētā veidā spējam risināt darbaspēka trūkumu konkrētās nozarēs,” skaidro vēstnieks.

Vaicāts par iespējamu imigrācijas noteikumu mīkstināšanu vai labumu izsniegšanu darbiniekiem, kas zaudējuši darbu, vēstnieks atbild izvairīgi: ”Esmu mācījies neizteikt spekulācijas par valdības nākotnes lēmumiem, to lai dara ministri.”

Pirmajās dienās no vēstnieka ierakstiem ”Twitter” kļuva skaidrs, ka viņa mīlestība pret Latviju ”ies caur vēderu”. Nobaudītas dažādas kūkas, saldumi, Centrāltirgū sapratis, ka Latvijas kulta garšaugs ir dilles. Britu vēstnieks ātri kļuva populārs Latvijas ”Twitter” vidē, un TV3 Ziņām atklāja, ka brīvos brīžus pavada apceļojot Latviju.

”Latvijas iepazīšanu izrādu ”Twitter”, tādējādi apgāžot priekšstatu, ka diplomātija ir kaut kas tikai aiz slēgtām durvīm, kurās cilvēkiem nav ļauts ielūkoties. Ēdiens un dzērieni ir brīnišķīgs veids, kā baudpilni iepazīt valsti. Viena no pirmajām vietām, ko Latvijā apmeklēju, bija Rīgas Centrāltirgus. Tur ieguvu brīnišķīgu priekšstatu par ēdieniem un dzērieniem, ko latvieši izbauda. Mans astoņgadīgais dēls kā pašus pirmos vārdus latviešu valodā iemācījās ”biezpiena sieriņš. Mēs ikdienu cenšamies iepazīt Latviju caur gastronomiju,” norāda vēstnieks.

0 Komentāru