Brīdina par būtisku pārtikas cenu kāpumu; samazināta PVN likme tam varētu būt atspaids, lēš eksperti

2 komentāri

Saeimas Mandātu un ētikas komisijai tālākai izskatīšanai jānodod vairāk nekā 14 000 pilsoņu parakstu par to, lai svaigajiem pārtikas produktiem piemērotu samazinātu – 5% – pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, kas varētu būtu atspaids trūcīgākajiem, jo kavētu gaidāmo pārtikas cenu lēcienu, taču nelāgi ietekmētu budžeta ieņēmumus, vēsta TV3 Ziņas.

Pārtika neizbēgami kļūs dārgāka. Tas aktualizē samazināto PVN vismaz svaigajiem produktiem. Pilsoņu iniciatīva nu sasniegusi Saeimu.

Pirms trim gadiem eksperimenta nolūkos Latvija ieviesa samazināto PVN likmi svaigiem dārzeņiem un augļiem. Rezultāti ir sevi attaisnojuši – precei maksājot mazāk, to vairāk pērk, un tas ir veselīgi ne vien cilvēku organismiem, bet arī ekonomikai. To pašu cenšas panākt attiecībā uz svaigu gaļu, zivīm, piena produktiem, olām.

Kampaņu 5% PVN likmes panākšanai šim populārajam produktu grozam zemnieku organizācijas un veikali sāka jau pirms gada. Izpētīts, ka svaigā pārtika veido absolūto vairumu, 70% pamata pirkumu, tāpēc savākt iedzīvotāju atbalstu nebija grūti – portālā Manabalss.lv jau parakstījušies vairāk nekā 14 000. Tagad priekšā grūtākā – politiskā cīņa Saeimā.

“Zemnieku saeimas” lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons

“Protams, šī diskusija ik pa brīdim tiek akcentēta, bet pretī Finanšu ministrija (FM), kas saka – ietekme uz budžetu tāda un tāda. Bet patēriņš ienes nodokļus, samazina ēnu ekonomiku, kas arī pārtikas nozarē ir būtiska, un valsts budžetā atgriežam naudu caur citām precēm un produktiem.”

Iegūšot gan patērētāji, gan ražotāji, sola “Zemnieku saeimas” pārstāvis. Viņš salīdzina ar pārējo Eiropu, kur valdot princips – jo attīstītāka valsts, jo zemāks PVN pārtikai. Lielbritānijā tas vispār ir nulle, lai gan vidējās algas augstākās nekā pie mums. Rezultātā cilvēkiem uz rokas mēneša beigās pāri paliek vairāk.

Grozījumu autori vien bažījas – ja arī izdosies pārliecināt valsts maka turētājus un izdomāt, kā budžetā radušos robu piesegt, var gadīties, ka pircēji nekādu lielo starpību nemaz nepamanīs, jo nodokļu tiesu “noēdīs” tūdaļ gaidāmais pārtikas cenu kāpums. Un tur pie vainas galvenokārt globāli procesi, ko Latvija ietekmējusi vien daļēji.

Ingūna Gulbe, Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja

“It sevišķi ogu, dārzeņi audzētāji – bet arī pārējā nozarē daudz roku spēka. Arī šprotes bundžiņā tik skaisti nespēj salikt robots kā to dara cilvēks. Darbaspēka izmaksas iet augšā, tās ir mūsu saistības, nodokļu reforma, bet arī degvielas cenas par 30%… graudu, eļļas, cukura cenas pasaules tirgū būtiski.”

Un tās, kā uzsver eksperte, ir izejvielas daudziem produktiem. Bet graudu cenas kāpums nozīmē, ka dārgāki kļūs ne tikai miltu izstrādājumi, bet arī putnu un cūkgaļa, kas uzturā lieto graudus. Gāzes un elektrības cenas, pārvadājumu problēmas visā pasaulē – Gulbe uzskaita nebeidzami garo sarakstu, kurā lētāks nekļūst nekas. Tikai pretēji.

“Ja saskaita tikai to, ko nosaucu, nav iespējams, ka neaugs pārtikas cenas,” saka Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja.

Veikalā sastaptie pircēji gan noplāta rokas – jāēd kaut kas būs. Kur liksies.

“Ja kas ir kvalitatīvs, tas ir cenā, ja kas ir slikts, tas nebūs dārgs. Cilvēks, kas var nopelnīt, neuztraucas un ņem dārgākus. Kas trūcīgāk, tam ir jāiztiek. [Var] mēģināt staigāt, kur lētāks, gatavot no lētākiem, lai var iztikt, ” secina Jānis.

“Vienmēr var atrast produktus savam maciņam. Vajag pastaigāt, pameklēt, vienmēr ir kādas atlaides. Var atrast analoģiskus, bet lētākus produktus. Tāpēc domāju, ka nav pamats krist panikā,” tā Viktorija.

Kad cenu pieaugums sasniegs preču plauktus, precīzi noteikt nav iespējams. Veikali līgumus ar piegādātājiem slēdz ilgtermiņā, tāpēc vēl pērkam, piemēram, lētu cūkgaļu par ziemas cenām, kurpretim piena produktu cenas jau sākušas kāpt.

Gulbe vien noteic, ka PVN likmes iespējamais samazinājums, ja vien izcīnīts, absorbētu sāpīgo pamatproduktu sadārdzināšanos.

2 komentāri