Komentāri

Vainojami esot paši autovadītāji, kuri izvēlējušies neatbilstošu ātrumu un nav nomainījuši vasaras riepas. Par autoceļu uzturēšanu atbildīgais dienests neizjūt vainu par daudzajiem ceļu satiksmes negadījumiem nedēļas nogalē.

Tikmēr sociālajos tīklos autovadītāji dalījušies fotogrāfijās un pārdomās, ka, viņuprāt, uz atsevišķiem šoseju posmiem sniega šķūre vai ceļa kaisītājs neesot bijuši vispār.

Latvijas Autoceļu uzturētāja pienākums rūpēties par atbilstošiem apstākļiem uz braucamās daļas, kuras kopgarums sasniedz 20 tūkstošus kilometru. Ziemas dienests gan noraida pārmetumus par darbu kvalitāti. Arī tehnikas vienību pietiek. Piemēram, šajās dienās neesot bijusi nepieciešamība izmantot visas 201 automašīnas ar sniega lāpstām.

Latvijas Autoceļu uzturētājs pārstāvis Miks Lūsis:

Protams, mēs tīrām ceļus arī snigšanas laikā, puteņa laikā, bet ir jāņem vērā, ka reāli to ceļu var savest kārtībā tikai pēc tam, kad snigšana ir beigusies. Līdz ar to vairāk tehnikas vienību to situāciju labāk nerisinātu.

Vai situācija uz autoceļiem ir apmierinoša, diennakts režīmā uzrauga Latvijas Valsts ceļi dispečerdienests. Kritiku par sniega nepietiekamu šķūrēšanu un pretslīdes materiālu kaisīšanu te neizsaka.

Latvijas Valsts ceļi ceļu uzturēšanas pārvaldes direktors Aldis Lācis:

Kopumā uzturētājs tika galā ar šo veiksmīgi, es pat gribētu teikt paldies tiem, kuri bija vakar uz ceļiem un strādāja.

Atsevišķi ceļu posmi tīrīti četras reizes dienā, un autovadītāju izteiktā kritika interneta sociālajos tīklos, ka šosejas neesot šķūrētas vispār, neatbilstot patiesībai. Latvijas Valsts ceļu kontroles dienests sekojis līdzi ne tikai video kamerām, bet arī rūpīgi analizēti dati no 60 ziemas stacijām.

Latvijas Valsts ceļi ceļu uzturēšanas pārvaldes direktors Aldis Lācis:

Sensori mēra seguma temperatūru, gaisa temperatūru, un no staciju rādījumiem redzam, vai ir veikta kaisīšana, nav jāskatās uzturētāja sistēmā, bet arī paši redzam, piemēram, cikos uz ceļa uzkaisīts sāls. To varam redzēt no savas sistēmas.

Latvijas Autoceļu uzturētājs pārstāvis Miks Lūsis:

Mūsu tehnika ir aprīkotas ar GPS, un šīs sistēmas ziņo ne tikai, kur šīs mašīnas brauc, bet arī kādus darbus veic. Ja kāds brauc ar paceltu šķūri, tad mēs pēc tam to redzam, tas viss tiek kontrolēts un pārbaudīts.

Tiesa gan, ar situāciju uz autoceļiem līdz galam nav apmierināts Ceļu policijas priekšnieks, kuram par bīstamajiem apstākļiem vairākkārt ziņoja policijas ekipāžas. Sniegputeņa dēļ ceļu satiksmes negadījumu vidējais skaits palielinājies četras reizes. Taču vienlaikus novērojama vidējā braukšanas ātruma samazināšanās. Ja normālos braukšanas apstākļos aizpagājušajā svētdienā policija pieķēra ap 300 ātruma pārkāpēju, tad šajā svētdienā tie bija 76.

Ceļu policijas priekšnieks Normunds Krapsis:

Tāpat arī analizējot fotoradaru fiksētos pārkāpumus par pēdējām brīvdienām un brīvdienām, kad sniega nebija, tad starpība ir par 850 pārkāpumu mazāk fiksēti nekā šādos sliktos apstākļos.

Tikmēr Ceļu policijas priekšnieks akcentē, – ļoti liels riska faktors ceļu satiksmes negadījumiem ir nenomainītās vasaras riepas. Sodīt šoferus par braukšanu bez ziemas riepām nevar, jo likums paredz tās vien no 1. decembra. Ceļu policijas priekšnieks gan nedomā, ka būtu nepieciešams to pārcelt uz 1. novembri. Pašiem autovadītājiem esot jāpiemērojas laikapstākļiem. Taču tiem, kuriem jau ir ziemas riepas, tās mēdz būt vecas un ar neatbilstošu protektoru dziļumu.

Lasi vēl