Bijusī Saeimas deputāte Lolita Čigāne sākusi strādāt sieviešu cietumā kā brīvprātīgā

16 komentāri

Iespēja justies kā pilnvērtīgai personai, kura var izglītoties un pilnveidoties – tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cietumā ieslodzītās sievietes apmeklē dažādas nodarbības. Tas nebūtu iespējams bez cilvēkiem, kuri ziedo savu laiku un pūles, darbojoties ieslodzījuma vietās kā brīvprātīgie.

Viena no brīvprātīgā darba veicējām ir bijusī Saeimas deputāte Lolita Čigāne, kura Iļģuciema cietumā vada angļu valodas nodarbības. Viņa norāda, ka brīvprātīgo ir daudz, un katrs sniedz to, kas viņam vislabāk izdodas.

“Tā kā es protu angļu valodu un, kā man šķiet, protu strādāt ar skolēniem un studentiem, tad tas ir tas, ko es šeit daru,” stāsta Čigāne.

Viņa cietumā darbojas kopš gada sākuma, un šo iespēju viņai piedāvāja cietuma kapelāne Rudīte Losāne, kura arī izmanto iespēju papildināt savas angļu valodas zināšanas. Taču galvenais, kāpēc Čigāne izlēma par labu brīvprātīgo darbam ir tas, ka viņa redzēja, cik daudz tas nozīmē ieslodzītajām sievietēm.

“Jāparāda, ka mums rūp, kas šeit notiek. Un pēc tam, kad laiks šeit beigsies, lai meitenes atgrieztos dzīvē un varētu pilnvērtīgi dzīvot kā katrs no mums. Tas, kas man likās ļoti skaisti, ka uz to mirkli, kamēr ieslodzītā ir kopā ar savu skolotāju uz skatuves un viņi kopā muzicē, tad ir redzama pilnīga harmonija cilvēku starpā. Un nav iespējams redzēt, kurš ir ieslodzītais un kurš dzīvo normālas personas dzīvi,” bilst Čigāne.

Lolita Čigāne ir viena no vairākiem simtiem brīvprātīgo, kuri sadarbojas ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadību un arī ieslodzītajiem.

Sieviešu cietuma kapelāne Rudīte Losāne ar ieslodzītajām sievietēm sadarbojas aptuveni jau 20 gadu. Viņa norāda, ka brīvprātīgo darbs ir īpašs, jo cilvēki to dara bez nosodījuma un aizspriedumiem.

“Viņām īpaši patīk tas, ka neviens neatgādina par to, ka viņas ir cietumnieces un atrodas cietumā. Pasniedzēji ienāk ar ļoti lielu cieņu pret šīm sievietēm, ar ieinteresētību. Viņas pieradušas nebaidīties no pasniedzējiem, jo viņos nav nosodījuma,” stāsta Losāne.

Svarīgi atcerēties, ka ieslodzītie cilvēki nav ieslodzīti līdz mūža beigām. Viņi un viņas nāks ārā no ieslodzījuma. Tāpēc ļoti svarīgi, lai bijušās ieslodzītās ir pilnvērtīgi resocializētas un jūt sevī spēku un atbalstu izvēlēties par labu atbildīgai dzīvei, atstājot noziegumus pagātnei.
16 komentāri