Bibliotēkās biežāk meklē konsultācijas par e-pakalpojumiem

Pievienot komentāru
Bibliotēkās biežāk meklē konsultācijas par e-pakalpojumiem
KASPARS KRAFTS, F64

Covid-19 krīzes apstākļos valsts iestādes arvien straujāk pāriet uz dažādiem e-pakalpojumiem, kas daļai iedzīvotāju, īpaši gados vecākiem ļaudīm, liek vērsties reģionālajās bibliotēkās pēc palīdzības, vēsta TV3 Ziņas.

Ulbrokas bibliotēku, kura nupat iekārtojusies jaunās telpās, par savu trešo augstskolu sauc pensionējusies skolotāja Vija. Šeit viņa iemācījusies rīkoties ar datoru un nekautrējas meklēt palīdzību interneta lietās.

“Rēķini, jā, es maksāju par savu dzīvokli, tas bija pirmais, ko man palīdzēja. Tad Valsts ieņēmumu dienests, tas jau man gāja grūtāk. Tad es nācu ar savām kvītīm, lai man fotogrāfē, saliek. (..) Man telefons arī ir glaudāmais, nevis ar podziņām. Vienkārši jāiet laikam līdzi. Nedomāju, ka tas ir tik sarežģīti,” pastāstīja regulāra Ulbrokas bibliotēkas apmeklētāja Vija Neimane.

Grāmatas, dažādi izdevumi un informācijas iegūšana gan papīra, gan digitālā formā, joprojām ir galvenā bibliotēkas misija. Taču palīdzības sniegšana prasmē lietot datoru kļūst par vēl vienu funkciju.

“Šīs prasmes, iemaņas, kas ir saistītas ar interneta vidi, interneta resursiem. Šobrīd atsākam kultūras pasākumus, arī izdrukājam pasākumu biļetes. Un attaisnoto izdevumu deklarācijas iesniegšana arī jau kļuvusi par ierastu praksi. Tā varbūt nav ikdienišķa, bet tā pastāv, mēs ar to saskaramies un bibliotekāra uzticība par tās lietotnes darbību,” teica Ulbrokas bibliotēkas vadītāja Daiga Brigmane.

Arī VID secinājis, bibliotēkas, īpaši reģionos, kļūst par atbalsta punktiem, kuros iedzīvotāji meklē palīdzību dažādos jautājumos, tostarp ar dienestu saistītos. Lai turpmāk konsultācijas būtu kvalitatīvākas, VID sācis bibliotekāru apmācību. Lai bibliotekāri būtu labāk spējīgi apmācīt, arī viņus pašus tagad apmāca.

“Mēs intensīvi un aktīvi stāstām bibliotekāriem, kā izmantot mūsu elektroniskās deklarēšanas sistēmas, saprotot, ka lielai daļai iedzīvotāju tuvākā vieta, kur viņi varētu dabūt publiski pieejamu internetu, ir, iespējams, viņu vietējās bibliotēkas,” teica Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes klientu apkalpošanas daļas vadītāja Diāna Blūma.

Bibliotēku nozīme pieaugusi arī Covid-19 laikā, kad daudzu iestāžu darbs pārgājis attālināti. Arī stabils internets un viedierīces joprojām ir ne visiem iedzīvotājiem. Taču bibliotēkās tas viss ir – katrā pagasta centrā.

“Daudzos, sevišķi lauku reģionos un mazpilsētās, daudzas valsts iestādes un uzņēmumi slēdz savas filiāles, un cilvēkiem vienkārši tīri fiziski nav citas vietas, kur aiziet šīs konsultācijas saņemt. (..) Protams, tā ir papildu slodze bibliotekāriem, jo nāk vairāk cilvēki. Bet tas ir ieguvums arī cilvēkiem – viņš vienreiz to iemācās,” stāstīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bibliotēku attīstības centra vadītāja Māra Jēkabsone.

Atsevišķās bibliotēkās Latvijā izveidoti Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri. Tajos iedzīvotāji var saņemt plašu e-pakalpojumu klāstu. Nākotnē šādu bibliotēku skaits varētu pieaugt.