Bezdarbnieki palikuši valstij parādā naudu par kursiem

Komentāri
Bezdarbnieki palikuši valstij parādā naudu par kursiem
Foto: Dan Moyle/Flickr

20 tūkstoši bezdarbnieku Latvijā šogad izmantojuši iespēju mācīties kursos, tomēr ir arī cilvēki, kuri mācības bez attaisnojuma pārtraukuši, paliekot valstij parādā vairāk nekā 1000 eiro.

”Viņos ieguldītā nauda tiek atgriezta jebkurā gadījumā no šī bezdarbnieka vai ar tiesas spriedumu vai labprātīgā veidā, bet šī nauda tiek piedzīta,” Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) pārstāve Iveta Kancēna informē raidījumu 900 sekundes.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

NVA gan norāda, ka liela daļa bezdarbnieku tomēr piekrīt labprātīgi ”kursu naudas” atmaksāt.

Šā gada pirmajos desmit mēnešos profesionālo apmācību sāka vairāk nekā 4,5 tūkstoši bezdarbnieku, bet neformālo – gandrīz 15,5 tūkstoši. Lielākā daļa kursu beidzēju pēc tam ir iekārtojušies darbā. Tomēr šogad bez attaisnojoša iemesla mācības pārtraukuši aptuveni divi simti cilvēku.

Lai darbu zaudējušie cilvēki varētu atgriezties darba tirgū, tiek organizētas dažādas mācības – profesionālo un neformālo izglītību, kuru programmu pārskata Labklājības ministrijas izveidota komisija.

Imants Lipskis, LM Darba tirgus politikas departamenta direktors:

Liela daļa no šīm programmām ir vērsta uz apstrādes rūpniecību un to, ko pieprasa darba devēji, respektīvi – tās daudzējādā ziņā ir tās profesijas, kur darba devēji pieprasa nozarēs, kas vērstas uz eksportu.

Tāpat arī aktualitāti nav zaudējusi svešvalodu, datorprasmju un komunikācijas prasmju apguve. Darba devēji vēl aizvien norāda, ka darbiniekiem būtu jāuzlabo šīs prasmes, norāda Labklājības ministrijā. Tāpēc nākamgad būtiskas izmaiņas apmācību programmās nav plānotas.

Imants Lipskis, LM Darba tirgus politikas departamenta direktors:

Lai kliedētu šos mītus un stereotipus, ka bezdarbniekiem joprojām māca nagus kopt, floristiku un tādas lietas, varu teikt, ka tas nenotiek jau vairākus gadus un mēs tiešām sekojam, lai šādas programmas mūsu sarakstos neparādītos.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl