“Bez karstā ūdens, bez nekā!” Lāčplēša ielas evakuētā nama iemītniece atrāda piedāvāto pagaidu mitekli

17 komentāri

Nesen iebrukušais Lāčplēša ielas nams šonedēļ oficiāli atzīts par neapdzīvojamu, un tā īrnieki nonākuši neziņā, kur un par kādiem līdzekļiem dzīvot turpmāk.

Vairums iedzīvotāju apmetušies pie radiem vai draugiem, citi lūguši palīdzību pašvaldībai, taču, ieraugot piedāvāto telpu stāvokli, no tām atteikušies.

Iegruvusī ēka Lāčplēša ielā ir avārijas stāvoklī, un tajā nav droši dzīvot. Tās īpašnieks sola veikt ēkas rekonstrukciju, taču nav skaidrs, cik ilgu laiku tas prasīs. Tikmēr iedzīvotāji, kuriem ir beztermiņa īres līgumi, cer kādreiz mājā atgriezties.

No 30 ēkā esošajiem dzīvokļiem 14 esot tādi, kuru iedzīvotājiem ir beztermiņa īres līgumi. Viena no viņām ir arī Sandra Daudzvārde, kura gatava cīnīties par no ēkas izlikto cilvēku tiesībām uz mājokli. Ēkas īpašnieka pārstāvji piedāvā lauzt beztermiņa īres līgumus, kompensācijā izmaksājot 1000 eiro. Sieviete norāda, par tādu summu pie jauna mājokļa tikt nevar, tāpēc iemītnieki līgumus nelauzīs.

“Par tiem 1000 eiro cilvēks jau neko nevar iesākt, neviens te līgumu netaisās lauzt. Mums ir beztermiņa līgumi…  Ja to izremontē kā dzīvojamo māju, tad mēs varam atgriezties un dzīvot tālāk,” saka Daudzvārde.

Ēkas īpašnieks ir kāds igauņu uzņēmējs, viņa advokāts norāda, ka piedāvātās kompensācijas apmērs pārskatīts netiks. Turklāt šobrīd neesot prognozējams, kad īpašnieks ēku vispār salabos.

“Ziniet, īpašniekam nav jāpiedāvā nekādas kompensācijas šobrīd, likums to neparedz. Šobrīd tā ir brīvi izteikta griba. Protams, viņiem ir tiesības neņemt nekādas kompensācijas, gaidīt, kad ēka tiks atjaunota, un turpināt īrēt, ja nebūs pa to laiku jau jauns īres likums pieņemts un tā tālāk. Tā ir katras personas brīva izvēle,” skaidro ēkas īpašnieku “Amplion Trust” advokāts Roberts Kantsons.

Šobrīd kādreizējie aptuveni 60 ēkas iemītnieki mājo kur nu kurais – kāds pie radiem vai draugiem, citi lūguši palīdzību Rīgas domē. Tomēr, kā rādot fotogrāfijas stāsta Sandra Daudzvārde, pašvaldības piedāvātās telpas bijušas šaušalīgas.

“Mēs, vairāki cilvēki, arī es tajā skaitā biju, mums piedāvāja tādas telpas, kas dzīvošanai vispār nav derīgas, māja jau stāv uz remontu, tie cilvēki no tās mājas jau ir pārlikti uz citurieni dzīvot, pustukšā māja, bez karstā ūdens, bez nekā. Dzīvot tur vispār nav iespējams! Pārvaldnieks, kas mūs pieņēma, bija pats šokā, ka mēs esam tur sūtīti dzīvot. Es pagaidām pie mammas palieku, mammai ir vienistabas dzīvoklis,” stāsta Daudzvārde.

Kā norāda Rīgas domē, Mājokļu departamentā ir vērsušies desmit iegruvušās mājas iedzīvotāji ar lūgumu pēc pagaidu dzīvojamajām telpām. Tomēr tikai četri cilvēki – pensionāri – piekrituši tās īrēt. Pagaidu dzīvojamā telpa ir istaba, kas atrodas kopdzīvojumā mājā, kurā uzturas dažādas sociālās grupas.

Rīgas domes Dzīvokļu pārvaldes direktore Mārīte Javorska skaidro: “Šo pagaidu dzīvojamo telpu cilvēks lietos kādu laiku, un tad, kad viņš būs sakārtojis savu dzīves vietas jautājumu, tad viņš šo pagaidu dzīvojamo telpu atbrīvos. Kamēr persona lieto pagaidu dzīvojamo telpu, ir jāmaksā par to, ko lieto, tātad jāmaksā īre un jāmaksā ir par pakalpojumiem.”

Savukārt pašvaldības sociālajā dienestā pēc finansiālas palīdzības vērsušies 11 cilvēki. Dome lēmusi no ēkas izliktajiem iedzīvotājiem piešķirt vienreizēju pabalstu krīzes situācijā pamatvajadzību nodrošināšanai. Pabalsts ir minimālās algas apmērā  – 430 eiro, bet ģimenei – 860 eiro.

“Cilvēkiem tomēr tas bija tāds šoks, jo vienā brīdī tu zaudē visu, tevi vairs nelaiž atpakaļ pie tās iedzīves, ko tu visu mūžu esi krājis. Tā kā tas tiešām ir tāds šoka moments, un nav arī tā, ka šo pabalstu mēs tikai tagad piešķiram, nē, vēl trīs mēnešus pēc šā notikuma tiks šis pabalsts izmaksāts,” saka Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice.

Nākamnedēļ Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR) sasaucis vairākas sapulces gan ar atbildīgajiem pašvaldības dienestiem, gan ēkas iedzīvotājiem, lai runātu par situācijas risinājumu.

Daudzvārde bilst: “Mērs solīja, ka viņš mums palīdzēs! Mēs esam valsts pilsoņi, nodokļu maksātāji, vai tad tiešām mums jāpaliek uz ielas ir?”

Tikmēr iegruvušajā ēkā, kurai esot sasvērušies arī pamati, nekādi remontdarbi vēl nav sākti. Valsts policija sākusi kriminālprocesu par nama iebrukšanu un liegusi veikt jebkādas izmaiņas būvē.