Bērnudārzu darbinieki neslēpj – kolēģu vidū pastāv liela neticība vakcīnai pret Covid-19, pat bailes no tās

11 komentāri

Jau februārī vai martā pie iespējas vakcinēties tiks pedagogi, tajā skaitā pirmsskolās, taču, lai gan oficiālie dati vēl nav apkopoti, bērnudārzu darbinieki neslēpj kolēģu vidū pastāvošo liela neticību vakcīnai pret Covid-19, pat bailes no tās, vēsta TV3 ziņas.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iztaujā bērnudārzu darbiniekus par vakcinēšanos pret Covid-19 brīvprātīgā veidā. Daudzi šo iespēju negrasās izmantot. Viens no mītiem par Covid-19 vakcīnu ir tāds, ka tā it kā izraisa neauglību sievietēm. Veselības ministrija to kategoriski noliedz un aicina uzticēties profesionāļu teiktajam.

Kamēr skolās daudzviet mācības notiek attālināti, bērnudārzos viss notiek klātienē, tādēļ šie darbinieki ir riska zonā. Pēc Veselības ministrijas izstrādātā vakcinēšanas plāna, izglītības darbinieki potes varētu saņemt februārī vai martā, taču sazvērestības teorijas izplatās strauji, un pedagogu vidū jūtamas bailes. Par to lasāms gan soctīklos, un par bažām atklāti runā arī bērnudārzu vadība, kas šo tēmu pārrunājusi ar darbiniekiem.

Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde “Zīļuks” vadītāja Andra Loča

“Daļēji, kā kurš. Tehniskie darbinieki vairāk tā kā ne, pedagoģiskie tomēr noskaņoti par. Neprasīju, kāds ir iemesls, bet ir runas, ka nav pārliecības par šīs vakcīnas iedarbību, lasa visādus medijus, internetā ziņas, nav pārliecināti, ka tas ir lietderīgs pasākums.”

“Cilvēki baidās, ka vakcīnas ir steigā izstrādātas, nav pārbaudītas. Godīgi sakot, arī diezgan skeptiski uz to raugos. Šobrīd vēl līdz galam neesmu pieņēmusi lēmumu, vai darīšu, vai nedarīšu. Es nezinu šobrīd. Neesmu nevienam prasījusi, kādēļ nevēlas, kur šo informāciju gūst,” teica Liepājas pirmsskolas izglītības iestāde “Gailītis” vadītāja Evija Harmsone.

Lai apzinātu darbinieku vakcinācijas vajadzības izglītības iestādēs kā plānotu vakcīnu turpmāko pieejamību, Izglītības un zinātnes ministrija ir izsūtījusi aptauju visām pirmsskolas izglītības iestādēm par brīvprātīgo vakcinēšanos pret Covid-19.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļā norāda – tā kā pirmsskolas izglītības programmu īstenošana tiek turpināta klātienē, aptaujā iekļauti arī jautājumi par pedagogu psihoemocionālo stāvokli un skolotāju palīgu iekļaušanu prioritārajā vakcinēšanās grupā.

Veselības ministrija aicina iedzīvotājus neticēt viltus ziņām par vakcīnu bīstamību vai blaknēm. Latvijā ir saņemti atsevišķi ziņojumi par nelielām blaknēm, kas norādītas arī ražotāja instrukcijā. Blaknes neatšķiras no citu vakcīnu blaknēm.

Veselības ministrijas komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders

“Apsārtums, neliela sāpe vakcīnas vietā. Absolūti nespecifiski! Noteikti šajā gadījumā es aicinātu nebaidīties, Latvijā apziņošanas sistēma par blaknēm ir tāda pati kā citur Eiropā. Līdz šīs nedēļas sākumam ir saņemti 11 ziņojumi, bija vakcinēti 10 000 cilvēku, kas nozīmē, ka mazāk nekā 1% saskārušies ar blaknēm.”

Saprotot, ka bažas jākliedē, ministrija sola veikt izglītojošo darbu un aicina ikvienu interesentu uzdot atbildes uz jautājumiem meklēt ministrijas Veselības mājaslapā, vai sazināties ar ministriju.

“Mēs esam atvērti, vēlamies sniegt visas atbildes uz jautājumiem, kas dara bažīgus. Ar ārstu, speciālistu palīdzību centīsimies atbildēt uz šiem jautājumiem, lai novērstu jebkādas bažas, lai cilvēki būtu droši šīs vakcīnas saņemt,” apliecināja Veselības ministrijas komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders.

Pēc tam, kad būs sapotēti medicīnas darbinieki, februārī plānots paplašināt prioritārās grupas, iekļaujot sociālās aprūpes darbiniekus un klientus. Tālāk jautājums, vai līdz janvāra beigām Eiropas Savienībā apstiprinās “Astra Zeneca” vakcīnu. Ja tā, tad varētu uzsākt arī izglītības iestāžu darbinieku vakcinēšanu.