Bērnudārzi Rīgā: vieta latviešu grupiņā jāgaida teju gadu ilgāk nekā mazākumtautību bērnudārzā

4 komentāri

Rīgā vieta latviešu grupu bērnudārzā jāgaida gandrīz gadu ilgāk nekā mazākumtautību pirmsskolas iestādē. Turklāt atklājies, ka galvaspilsētā bērnudārzu rindu problēmu risina, vienu no diviem grupiņas pedagogiem aizstājot ar vēl vienu auklīti. Vai šāda pirmsskolas izglītība ir pilnvērtīga un tiešām ļauj samazināt tūkstoš bērnu garo rindu uz vietu dārziņā?

Zinaīda auklē mazdēlu, jo meitai bija jāatgriežas darbā, bet rinda uz vietu pašvaldības bērnudārzā vēl nav pienākusi. “Gara rinda, es nezinu, kad tā pienāks, cik ilgi man būs jāauklē, nemāku jums pateikt. Bet nekas no savienības laikiem pašreiz nav mainījies, cik es saprotu, kā es stāvēju, ka es piedzimu kā knapi bērns, tā arī man mazbērns tāpat,” viņa saka.

Šobrīd rindā uz bērnudārzu Rīgā gaida 1135 bērni. Situācija gadu laikā nav būtiski mainījusies, drīzāk pat pasliktinājusies.

Pēdējos gados ar vietu galvaspilsētas bērnudārzā netiek nodrošināti ap tūkstoš bērnu. Vēl kritiskāka situācija ir, ja vecāki vēlas, lai bērns pirmsskolas izglītību apgūst valsts valodā. Uz vietu tā dēvētajā latviešu valodas dārziņā var nākties gaidīt gadu ilgāk nekā mazākumtautības dārziņā. Iemesls tam ir augošais pieprasījums pēc pirmsskolas izglītības valsts valodā no mazākumtautību pārstāvju puses. Jaunas latviešu valodas grupiņas atvērt ir grūti, jo trūkst skolotāju, saka atbildīgā domes departamenta vadītājs.

“Mēs atvērām Vecmīlgrāvī pirmsskolas izglītības iestādi “Blāzmiņa”, diemžēl tā bija, ka pagāja zināms laiks, grupā bērni bija nokomplektēti, bet mēs nevarējām uzsākt darbu tā iemesla dēļ, ka nevarēja atrast audzinātāju. Šis atalgojuma līmenis nav tik vilinošs, lai mums stāvētu rinda uz šīm vietām,” saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktors Guntis Helmanis.

Šobrīd pirmsskolas skolotājs var nopelnīt nedaudz vairāk kā 700 eiro par slodzi pirms nodokļiem. Domes opozīcija, pēc kuras rosinājuma šodien galvaspilsētas atbildīgajā komitejā tika spriests par bērnudārzu pieejamību, uzskata, ka atalgojumu pašvaldība varētu celt.

“Tā ir politiska izšķiršanās, vai grūst naudu “Rīgas satiksmē” un kaut kādos “melnos caurumos” un fiktīvās nodarbinātībās, kontraktos kaut kādos, vai tiešām izmaksāt algu cilvēkiem, kas rūpējas par mūsu bērniem,” norāda Rīgas domes deputāts Uģis Rotbergs (V).

Taču tā vietā pedagogu trūkums šobrīd tiek risināts citā veidā. 172 grupiņās ar bērniem vairs nestrādā, kā ierasts, līdz šim divi skolotāji, bet tikai viens skolotājs un divas aukles.

“Mēs arī reāli apzināmies, ka auklītēm šīm prasības ir krietni mazākas. Šie bērni būtībā tiek pieskatīti, bet nekādā veidā ne izglītoti, šis modelis man nešķiet panaceja, kas glābs šo situāciju,” teic domes deputāte Iveta Ratinīka (LA).

Tikmēr galvaspilsēta kā nozīmīgu problēmu rindas mazināšanai min pārāk liberālo dzīvesvietas deklarēšanu. Bērnudārzos mācības sāk mazie rīdzinieki, kas drīz pēc tam atkal kļūst par Garkalnes, Stopiņu vai Mārupes jaunajiem iedzīvotājiem.

“Tik tiešām, katru gadu mēs redzam apmēram 700 ir tādi vecāki, kuri pēc tam, kad saņēmuši vietu Rīgas pirmsskolā, izdeklarē savu bērnu ārā,” atzīst Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktors.

Šogad Rīgā netiks atvērta neviena jauna bērnudārza grupiņa, būtiskas izmaiņas tiek solītas vien 2020. gadā, kad, pateicoties arī skolu tīkla optimizācijai, tikšot nodrošinātas papildu vietas 700 bērniem.

4 komentāri