Bērnu tiesību un veselības aprūpes jomā Latvijā ir lielas problēmas ar cilvēktiesībām, uzskata tiesībsargs

4 komentāri
Bērnu tiesību un veselības aprūpes jomā Latvijā ir lielas problēmas ar cilvēktiesībām, uzskata tiesībsargs
Foto: f64

Saeimā ceturtdien plaši runāja par cilvēktiesībām. Tiesībsargs Juris Jansons savā ikgadējā ziņojumā netaupīja kritiku ne veselības aprūpes sistēmai, ne bērnu tiesību stāvoklim Latvijā. Tiesībsargs, piemēram, uzskata, ka nav nekāda pamata uzskatīt, ka veselības aprūpes reforma uzlabos medicīnas pakalpojumu pieejamību, – sevišķi tiem cilvēkiem, kuriem turpmāk par to būs jāmaksā.

Aptuveni 400 lapaspuses garajā ziņojumā par cilvēktiesību stāvokli Latvijā nesaudzīga kritika veltīta tik plašam tēmu lokam, ka pat savā stundu garajā uzrunā no Saeimas tribīnes tiesībsargs Juris Jansons paspēja tik vien kā rezumēt skarbākās no tām.

“Nu, protams, tās ir bērnu tiesības, tiesības nebūt institūcijās, tiesības, lai viņiem tiktu nodrošinātas vislabākās intereses, lai viņiem būtu nodrošināta ģimeniska vide. Bērnu tiesību joma tas ir viens no vissāpīgākajiem jautājumiem ilgu gadu gaitā,” sacīja Jansons.

Tiesībsargs arī uzsvēra, ka jau pirms vairākiem gadiem konstatējis, – Latvijas veselības sistēma neatbilst cilvēktiesību standartiem. Diemžēl pērn pieņemtā veselības reforma problēmas nerisina, jo sagatavota nekvalitatīvi, turklāt veselības aprūpei joprojām netiek atvēlēta tik liela daļa valsts budžeta, cik vajadzētu.

“Joprojām nav skaidri redzams, kāds ieguvums būs sabiedrībai kopumā, proti, kā tieši uzlabosies veselības aprūpes pieejamība, kāds būs garantētais piekļuves laiks pakalpojumam, kā jaunais modelis palīdzēs pienācīgi atalgot mediķus un tamlīdzīgi,” norādīja tiesībsargs.

Tiesa, neiztiekam arī bez uzlabojumiem. Piemēram, tiesībsargs pozitīvi vērtē pāreju uz mācībām vidusskolās tikai latviski, jo tas uzlabošot skolēnu iespējas nākotnē: “Tas ir pašu bērnu vislabākajās interesēs. Un, ja mēs raugāmies arī no Latviju saistošajiem starptautiskajiem tiesību aktiem, tad šeit nav nekādas pretrunas, gluži pretēji, tiek stiprināts tas, kas ir noteikts mazākumtautību konvencijā tieši par bērnu tiesībām uz attīstību.”

Pēc Jansona uzrunas sākās debates. Daļa deputātu kāpa tribīnē, lai taisnotos paši par savu darbu, piemēram, sociālo lietu komisijas vadītāja Aija Barča, kura centās aizstāvēt veselības reformu: “Vārdi, ka komisija ”muļļājās” šā likumprojekta izstrādes gaitā, man šķita šis darbības vārds, varbūt skaudri teikts – nevietā, varbūt nepārdomāts. Jo kopīgiem spēkiem to darījām un jūsu darbinieces vienmēr bija komisijas sēdē.”

Savukārt citi tautas kalpi tiesībsargam pārmeta nepietiekamu tiesību sargāšanu. Piemēram, “reģionāļu” deputātu Vari Krūmiņu satrauca tas, ka tiesībsargs nav iebildis pret internātskolu slēgšanu: “Pēc skolu slēgšanas varbūt stiprākie izdzīvos, bet lielākā daļa, kā brīdina internātskolu pedagogi, var nostāties uz noziedzības ceļa vai pat aiziet no dzīves. Jūs, Jansona kungs… Jūs necīnāties par šo likteņa pabērnu tiesībām, bet ar savu pretdarbību liedzat bērniem pajumti, ēdienu un viņu veselībai, un pat dzīvībai vitāli nepieciešamus pakalpojumus.”

Jāpiebilst, ka tiesībsarga un citu par bērnu tiesībām atbildīgo iestāžu ieskatā internātskolas veicina segregāciju, tādēļ, ja nav objektīva pamata izglītoties internātskolās, skolēnus labāk integrēt “parastajās” skolās.