Bērnu reanimatologs: Pie bērnu traumām vismaz 80% gadījumu vainojami vecāki Piedāvā BENU aptieka

0 Komentāru
Bērnu reanimatologs: Pie bērnu traumām vismaz 80% gadījumu vainojami vecāki
Avots: Depositphotos.com/belchonock

Jurijs Bormotovs ir Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas anesteziologs – reanimatologs, un Benu aptiekas rīkotajā seminārā, runājot par bērnu traumatismu, kā rezultātā bērns nonāk slimnīcā, ārsts iesāk ar šādu teikumu: ”Ja ne 100%, tad noteikti 80 līdz 85 procenti būtu, protams, vecāku bezatbildība, nepietiekama pieskatīšana.”

”Bērnu populāciju var sadalīt vecuma grupās, un noteiktām smagām traumām ir pakļautas noteiktas vecuma grupas, bet lielākoties tas saistīts ar, tā teikt, neizglītotiem vecākiem drošības jautājumos dzīvoklī, ārpus dzīvokļa, īpaši tagad vasaras sezonā. Tā ir bezatbildīga [vecāku – red.] attieksme un nepietiekoša pieskatīšana, visbiežāk,” saka Jurijs Bormotovs.

Viņš norāda, ka visbiežākās bērnu traumas, ar kurām saskarās pats reanimatologs, ir apdegumi, norīti svešķermeņi, tie ir slīkšanas gadījumi, kritieni no augstuma, piemēram, pa logu.

Mediķis saka, ka, iestājoties siltākam laikam, smago traumu gadījumu skaits, krītot no augstuma, strauji pieaug. Šā gada aprīlī divu nedēļu laikā bijuši 4 līdz 5 šādi gadījumi. Ārsts arī atceras bēdīgu gadījumu pirms dažiem gadiem, kad vecāku neuzmanības dēļ kāds nepilnus divus gadus vecs bērns izkritis no 9. stāva loga, kamēr vecāk bijuši ārā un runājušies ar draugiem, bet vecākais bērns, kurš bijis kopā ar jaunāko atvasi, bija iemidzis.

Jurijs Bormotovs

Jurijs Bormotovs
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas anesteziologs – reanimatologs

”Ir tāds teiciens, ko teicis Alberts Einšteins, ko es vienmēr atkārtoju šādos gadījumos, – ka mēs nevaram atrisināt problēmas ar to pašu domāšanu, ar kādu mēs tās radām. Jāmaina domāšana, ja jau parādās tādas problēmas.”

Reanimatologs arī atgādina piebilstot, ka pasaulē bērnu mirstības otrs lielākais cēlonis ir tieši traumatisms. Pirmajā vietā ir infekcijas.

Jurijs Bormotovs norāda, ka problēma, viņaprāt, ir tajā, ka vecākiem nevis pietrūkst zināšanu, kā pasargāt bērnu, bet gan tas, ka vecāki nemeklē šīs zināšanas.

”Cilvēks jau var pats sevi izglītot. Nu, nav viņi tik veci, ka grūti mācīties, un internets ir pilns. Katram [bērnu – red.] vecumam ir pat rekomendācijas sarakstītas tieši vecākiem. Nav nekāda sarežģīta medicīniska valoda, nav nekas tāds, kas nebūtu saprotams,” saka Jurijs.

Izpildi testu par bērnu drošību!

Viņš arī norāda, ka tāda lieta kā ķiveres valkāšana bērniem, braucot ar velosipēdu, Latvijā nākusi salīdzinoši grūti. Tajā pat laikā Jurijs saka, ka arī ārsti dala šo atbildību ar vecākiem, jo medicīnas iestādes ir tās, kuras daļēji veic vecāku izglītošanu, rīkojot dažādas akcijas, taču ir ļoti grūti pārliecināties par to, ka līdz katram vecākam šī informācija nonāk.

Ārsts, iztirzājot šo jautājumu, nobeigumā norāda, ka ir jāmaina mūsu uzvedība, taču, lai to izdarītu, ir jāmaina domāšana un jāņem pieredze no citām valstīm, kurās šie traumu gadījumi ir zemāki. Jāsaprot, ar kādiem paņēmieniem tas ir panākts.

0 Komentāru