Bērnu pieskatīšanas pabalsts Covid-19 laikā: vecāku organizācijas to uztver ar dalītām jūtām

2 komentāri

Pirmais reālais atbalsts vecākiem Covid-19 pandēmijas laikā. Pieejams jauns slimības palīdzības pabalsts, ja atvasei jāievēro pašizolācija vai mācības notiek attālināti, un vecākam jāpaliek mājās, lai bērnu pieskatītu. Tiesa, atbalsta mehānismā jau iezīmējušies trūkumi. Vecāku organizācijas ir vīlušās un uzskata, ka Labklājības ministrijai bija gana laika sagatavoties otrajam pandēmijas vilnim.

Loģika atbalsta mehānismā ir skaidra. Ja bērns pandēmijas dēļ nedrīkst apmeklēt bērnudārzu vai skolu, kādam viņš ir jāpieskata, un tas nozīmē, ka strādāt pieskatītājam nav iespējams. Tāpēc pabalsts vecākam vai, ja vecāka nav, – oficiālajam aizbildnim – šķiet tikai pašsaprotams.

Taču problēma iezīmējas pabalsta kritērijos. Pieteikties var tikai tie vecāki, kuru bērniem nav vairāk par desmit gadiem. Tiek pieņemts, ka vecākas atvases var mājās atstāt vienas. Izņēmums ir bērns ar invaliditāti – tad slieksnis ir 18 gadu.

Pabalstu piešķir tikai vienu reizi uz 14 dienām, tātad – vēl šogad var pagūt pieteikt divas nedēļas; nākamgad līdz mācību gada beigām – vēl 14 dienas. Ne vairāk. Ja ģimenē aug vairāki bērni un jāizolējas atkārtoti, risinājuma pagaidām nav. Arī attālinātās mācības 14 dienu pabalsts nerisina.

Pabalsta apmērs ir 60% vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, un, kas labi, to neapliek ar nodokļiem. Vecāku organizāciju vērtējums ir skarbs. Lai gan atbalsts bija nepieciešams, un prieks, ka tas beidzot pieejams, tās saka, – to, ko varējām piedot pavasarī, nevaram piedot šobrīd. Kur jūs bijāt ātrāk? Atbalsts ir novēlots un ne līdz galam pārdomāts.

Vecāku organizācijas “Mammām un tētiem” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa pati šoruden jau bijusi spiesta uz izolācijas laiku palikt ar bērnu mājās, pabalsta tobrīd nebija. Tika galā pašu spēkiem, un tādu ģimeņu Latvijā ir ārkārtīgi daudz: “Īstenībā ir sāpīgi un nesaprotami, kāpēc tikai decembrī ir pabalsts, ja zinājām, ka otrais vilnis būs un atbalsts būs vajadzīgs. Kāpēc tikai tagad, kad daudzi jau bijuši kontaktpersonas, kāpēc tikai tagad? Gribas jautāt, ko, ministrijas, šovasar darījāt?”

Ministrija kritiku noraida, sakot, ka likumu katram gadījumam neuzrakstīsi. Vecuma slieksnis – 10 gadu – jau bijusi pretimnākšana, jo bērnu tiesību aizsardzības likums paredz, ka bez pieskatīšanas var atstāt jau no 7 gadiem. Tomēr saprasts, ka attālinātās mācības 1.-4. klasei bez vecāku atbalsta ir pārāk sarežģīts uzdevums.

“Šie gadījumi būs ļoti dažādi, bet runājam par vienotu valsts atbalstu. Tas nevar risināt katru individuālo gadījumu. Mēs rūpīgi sekojam situācijai, notikumiem valstī, un kā tas skar personu un ģimenes. Ja būs vajadzīgas korektīvas izmaiņas, būs nākamgad jādomā, kā paplašināt atbalstu vai citādi noteikt,” saka Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.

Te gan atkal skeptiska ir vecāku pārstāve – kā ministrija grasās noskaidrot reālo situāciju? Ja nevienam nejautā, varot domāt, ka cilvēku spēks un pacietība ir bezizmēra.

“Vecāki zvana: kāpēc 60%? Kāpēc divas nedēļas? Mums šo atbilžu nav, jo komunikācija diemžēl nenotiek. Var teikt, – darba pāri galvai! Visiem ir! Vecāki Covid-19 smagumu iznes uz saviem pleciem,” norāda organizācijas “Mammām un tētiem” vadītāja.

Slimības palīdzības pabalsts pieejams arī tad, ja aprūpē pieaugušo ar invaliditāti un dienas aprūpes centra pakalpojumi nav pieejami. “Ir runa par bērniem 1.-4. klase, kuriem lielāka palīdzība nepieciešama.”

“Kopumā priecājamies, ka piešķir… Kopš marta turēts ir ļoti daudz. Pusdienu pakas atkarīgas no pašvaldības. Vai šis pabalsts palīdzēs daudziem, ir jautājums. Saņems, ja nevar strādāt attālināti. Ja mans darbs ir tāds, ka kāds secinās, ka varu darīt attālināti, pabalstu nesaņemšu. Daudzi jau tagad baidās. Mums kā vecāku organizācijai nav saprotams, kāpēc nenotiek komunikācija. Aptaujas vai kas cits, ka prasītu ierosinājumus, ka sajustu, ka mūs aicina un prasa mūsu viedokli. Vai pajautātu, vai nav atbalsta, lai operatīvi noskaidro, kā vecākiem klājas. Piemēram, mūsu organizāciju aicinātu un prasītu viedokli vai atbalstītu, lai operatīvi noskaidrojam, kā vecākiem klājas. Es teiktu – tāds brīnums!” teic vecāku organizācijas pārstāve.