3 komentāri

Veidojot sižetu ciklu ”Autisms – Latvijā neapzināta problēma”, LNT Ziņu dienests saņēmis desmitiem skatītāju vēstuļu par viņu pieredzi. To saturs apliecina – šajā jomā ir daudz risināmu problēmu.

Aicinot līdzcilvēkus apzināties šīs problēmas nopietnību, publicējam ieskatu dažās no saņemtajām vēstulēm.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti
LNT Ziņu dienestam raksta
kāda bērna mamma:

Esam viena no vairāku simtu ģimenēm Latvijā, kurā aug bērns ar autiskā spektra traucējumiem. Ļoti bieži bērniem ar autismu pazeminātas imunitātes un ēšanas traucējumu dēļ seko līdzi nopietnas veselības problēmas. Ja intervijā tika minēts, ka medicīnas darbinieki neatpazīst autismu, tad vēl lielāka problēma ir nezināšana par autismu vispār. Tie būtu simtiem, simtiem nepatīkamu stāstu, ka, piesakoties pie speciālistiem, mediķiem vecāki iepriekš akcentē, ka bērnam ir autisms, lūdzam to ņemt vērā, bet seko pārmetumi par bērna reakciju, uzvedību utt.

Vēl kādā vēstulē norādīts:

Mūsu dēlam ir septiņi gadi, viņš apmeklē speciālo palīgskolu. Apmeklējam ergoterapeitu un daudz dažādu speciālistu. Diemžēl diagnozi nevarēja laikus uzstādīt neviens ārsts. Katru dienu mācāmies sadzīvot ar šo slimību un sabiedrības attieksmi.

Savukārt citā vēstulē aprakstīts, kā vecāki cīnījušies, lai vispār noskaidrotu, ka bērnam ir autisma spektra iezīmes.

Kādas mammas stāsts:

Aizdomas par to, ka kaut kas nav kārtībā bija jau, kad viņam bija pieci mēneši, kad mūsu dēls neskatījās virsū, nepievērsa mums uzmanību. Sākām interesēties, kas notiek, pierakstījāmies pie ausu ārsta, pēc kāda laika tikām pie viņa un izgājām visus izmeklējumus, pat iemidzināja mazo, lai tiešāk noteiktu, vai kaut kas kaiš dzirdei. Dzirdes ārsts neko nekonstatēja un teica, ka jūsu dēlam ar dzirdi ir viss kārtībā. Tad nākamais, ko mums ieteica, ir acu ārsts, tur pēc kāda mēneša pienāca mums rinda un tikām, kur arī teica, ka viss kārtībā. Tad ieteica pierakstīties pie neirologa, kur mums pirmo reizi izteica viedokli par to, ka tās varētu būt autiska spektra iezīmes. Neirologs ieteica veikt šādus izmeklējumus: 1. Galvas magnētisko rezonansi iemidzinot, kuru veicām un neko neapstiprināja par izmaiņām, viss normas robežās; Rindu sagaidījām pēc 6 mēnešiem; 2. Elektroencefalogrāfiju, kur arī nekas aizdomīgs nebija… viss kārtībā; 3. Bērnu psihiatrs deva daļēju slēdzienu par aizdomām uz autisma spektra iezīmēm, bet nozīmēja tālāk pārbaudes, kas apstiprinātu šo diagnozi. Nosūtīja pie ģenētiķes; 4. Ģenētikas māja. Kurā veicām visas analīzes, kuras var veikt Latvijā, un šajās analīzēs neko neatklāja. Viss ir kārtībā. 5. Izgājām psiholoģijas pārbaudi, lai noteiktu, kādā attīstības vecumā viņš ir, un rezultāti liecināja, ka ir atbilstība jaunāka bērna vecumam 15-18 mēneši, ieteica kārtot invaliditāti. Sākumā mēs kādu laiku nevarējām ar vīru to pieņemt… Tā tas nevar būt… Ar mūsu bērnu ir viss kārtībā… Tas, ka nerunā un nekomunicē, gan jau tas notiksies… Bet laiks gāja, sākām daudz lasīt informācijas par autismu, bet angļu valodā un kā to ārstēt. Izrādās, to nevar izārstēt, bet var palīdzēt iekļauties sabiedrībā.

Šī zēna mamma arī norāda, ka vislielākās grūtības bijušas, kad bērnam pienācis laiks iet bērnudārzā, jo, kaut arī vecāki informējuši par to, ka dēls atšķiras no citiem bērniem, bērnudārzā audzinātāji nav mācējuši ar šādu bērnu strādāt un likuši mazajam zēnam darīt visu tieši tāpat, kā dara citi bērni.

”Šajā sakarā bija sasaukta grupiņas vecāku ārkārtas sapulce, uz kuru bija uzaicināta speciāliste par autiskiem bērniem un bija domāta lekcija vecākiem par uzvedības traucējumiem. Visa šī sapulce ievilkās un beidzās ar to, ka daļa no vecākiem bija pret to, ka viņu bērns ir kontaktā ar manu bērnu, daļa vecāku mūs aizstāvēja. Tā bija dīvaina situācija, kura aizgāja personīgos apvainojumos, bet cilvēki ir neizglītoti šajos jautājumos, ” atceras mazā zēna māte, piebilstot, ka ārzemēs autisms nav diagnoze, tas ir bērns ar citām iemaņām.

Tagad ģimene nonākusi līdz terapijai, kas mēnesī izmaksā 300 eiro un mazais zēns no citas pilsētas mēro ceļu līdz Rīgai divas reizes nedēļā, lai saņemtu speciālistu palīdzību, kas dod jūtamus rezultātus. Savukārt cita bērna mamma norāda, ka ”mūsu ģimenei mazākā bērna rehabilitācijas izdevumi ir 500-600 eiro mēnesī, un tas ir neieskaitot medikamentus, vitamīnus, kas bieži jālieto bērniem ar autismu ierobežota uztura dēļ.”

Sieviete, daloties savā pieredzē, raksta:

Problēmas Latvijā ir visās jomās – diagnostikā, rehabilitācijā, izglītības pieejamībā, sabiedrības nesapratnē. Šobrīd ne tikai mana, bet arī visu vecāku sāpe, kuru ģimenēs aug šādi bērni, ir rehabilitācijas nepieejamība un arī diemžēl ļoti bieži ierobežotas izglītības pieejamība. Šo tēmu tiešām nepieciešams aktualizēt, lai beidzot sabiedrība, kā arī amatpersonas mūs sadzird. Ir jāsaprot, ka šie bērni ir neatņemama sabiedrības daļa, bet bez atbilstošas rehabilitācijas nespēs nākotnē tanī iekļauties. Ir līdzekļi jāiegulda, lai bērni tagad attīstītos, ja nē – nākotnē liela daļa no tiem būs visu mūžu aprūpējami. Kā jau psihiatrs Ņikita Bezborodovs minēja, gaidīšanas rinda Gaiļezera psihiatrijas nodaļā uz rehabilitāciju ir gadu!!! Un tad arī varēs saņemt tikai 10 nodarbības pie speciālistiem, arī tas tikai līdz 7 gadu vecumam. Un ko tālāk?

Tikmēr kāda astoņus gadus veca zēna vecāki, aprakstot garo un sarežģīto ikdienas ceļu dēla audzināšanā, atklāj, ka “neesmu saskārusies ar sabiedrības netoleranto attieksmi pret mani un bērnu, iespējams, esam laimīgie”. Viņa norāda, ka apzināti neapmeklē masu pasākumus vai nezināmas vietas, jo tas dēlam rada stresu.

Stāsta astoņus gadus veca bērna mamma:

Taču neesam no tiem vecākiem, kuri neiet sabiedrībā. Nekad neesmu kaunējusies par to, ka mans bērns ir savādāks un ka viņa uzvedība kādā var izraisīt nepatiku. Ir emocionāli brīži, kad veikalā pienāk nepazīstama sieviete un samīļo un pasaka, ka esmu supermamma savam bērnam. Par laimi, man neviens neko nav pārmetis, bet, ja godīgi, nezinu, kāda būtu mana reakcija. Esam šiem bērniem aizstāvji, advokāti, mēs esam viss, tāpēc kā aizstāvis droši vien nesāktu skaidroties un atvainoties.

Sieviete uzskata, ka jāsāk ir ar pedagogu programmu pārveidošanu augstskolās, piešķirot papildu punktus par priekšmetu apgūšanu speciālajā izglītības kursā, kā arī būtu jāīsteno atsevišķa programma asistentu sagatavošanai, kurā noteikti būtu jāiekļauj asistents cilvēkam ar autismu. “Tas jau būtu ideāli, dzīvē tā nenotiek, diemžēl,” secina astoņus gadus vecā zēna māte.

Viņa piebilst: “Nobeigumā emocionālā puse. Ar laiku es sapratu, ka jāpieņem un jāsadzīvo ar diagnozi. Sāku stāstīt cilvēkiem, man kļuva daudz vieglāk. Kļuvu laimīgāka, jo sagaidīju atbalstu. Tagad es zinu, ka dzīvot bailēs un slēpjot no apkārtējiem, ir daudz grūtāk, nekā būt atvērtam un nedomāt par nākotni. Tā es arī dzīvoju, nedomāju, kā es dzīvošu rīt, kādā attīstības stadijā būs mans bērns. Ja kaut kur nepieņems viņu, nepadosimies un virzīsimies uz priekšu. Ja reiz mana misija dzīvē ir audzināt bērnu ar īpašām vajadzībām, tad darīšu visu, lai to pildītu.”

Pēc nedaudz vairāk kā mēneša LNT un sadarbības partneru īstenotā labdarības akcija ”Eņģeļi pār Latviju” atkal aicinās būt redzīgiem, dzirdīgiem un palīdzīgiem un šogad īpaša uzmanība tiks veltīta palīdzībai bērniem ar autismu.

Aicinām jūs paust savu viedokli un dalīties pārdomās ar mums, rakstot uz e-pastu zinas@lnt.lv!

TOP komentāri

  • Aija
    0 0 0

    Aija

    Arī man ir dēls ar autiska spektra traucējumiem, manām 2 draudzenēm arī ir dēliņi ar autiskā spektra traucējumiem, vienai paziņai ir brālis ar autismu... šādu cikvēku ir daudz, lielākā daļa pat nezina, kas bērnam par vainu-lielākoties šķiet, ka tās ir uzvedības problēmas, sabiedrība domā-neaudzinātība, bet patiesībā tā ir gūzma ar daudz, daudz dažādām grūtībām. Sabiedrība nezin, kas ir autisms, autiskais spektrs, arī ģimenes ārsti, zobārsti, ārsti slimnīcās par to neko nezina, pedagogi nezina utt. Un tu jūties viens kā pirksts ar šo problēmu un neviens neizprot ne pašu bērnu, ne vecākus. Daudz pazemojumu nācies izciest.. Sabiedrība atgrūž citādos. Bēdīgo.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl