Komentāri

Tikmēr nevienu patvēruma meklētāju no bēgļu nometnēm Grieķijā un Itālijā  pagaidām Latvijā vēl nav izdevies nogādāt. Amatpersonas sākušas atklāt iemeslus, kāpēc tā. Demisionējusī premjerministre Laimdota Straujuma atzinusi, ka Eiropā nonākušie migranti nemaz nevēlas doties uz Latviju. Turklāt mūsu valsts arī noteikusi augstas prasības tiem, kurus gatava uzņemt.

Latvijas eksperti Grieķijā turpina vērtēt potenciāli uzņemamos patvēruma meklētājus. Lai viņus būtu vieglāk integrēt un tiktu mazināti riski drošībai, ir izvirzīti vairāki kritēriji. Latvija apliecinājusi gatavību dot patvērumu ģimenēm, kurām ir svešvalodu zināšanas, pietiekami laba izglītība un ar dokumentiem, kas atvieglotu pieņemt lēmumu, vai ir pamats piešķirt bēgļa statusu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Kā norāda Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs Ainars Latkovskis, tas sarežģī Latvijas pārstāvju darbu bēgļu nometnēs Grieķijā: “Viegli viņiem neiet. Es tieši to gribu uzsvērt, ka tās prasības, ko ir izvirzījusi Latvijas valdība, ir tādas, kuras ir grūti apmierināt. Bet es uzskatu, ka mēs nevaram atkāpties. Vienkārši nevaram atkāpties. Tas ir, ja mums ir jāuzņem, ja mums ir jāsolidarizējas, tad mēs uzņemam tādus bēgļus vai potenciālos bēgļus – cilvēkus, kuri nerada draudus mūsu drošībai un kuri būtu ieinteresēti, kuri pamatā tiešām bēg no kara. Mums tādiem cilvēkiem ir jāpalīdz.”

Foto: bēgļu gaitas Eiropā

Līdz šim tikai neoficiāli runāts, ka imigranti, kuri ieradušies Eiropā, nemaz nealkst nokļūt Latvijā. Taču tagad tas arī atklāti tiek minēts, kā viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Eiropas Savienības patvēruma meklētāju pārvietošanas programmas gaitā Latvijā vēl nav nonācis neviens imigrants.

To LNT raidījumā 900 Sekundes apstiprināja arī Laimdota Straujuma: “Nav tā, ka cilvēki grib braukt uz zemi, kur ir auksti, kur nav pabalsti pietiekoši augsti.” Uz jautājumu, vai informācija, ka bēgļi patiešām nemaz tā neraujas uz Latviju, ir patiesa, demisionējusī premjere atbild lakoniski: “Jā, jā, tā ir patiesa, jo cilvēkiem gribas… [viņu] sapņu zeme ir Vācija.”

Līdzīgi klājas arī Latvijas kaimiņvalstīm, jo arī uz Igauniju neviens nevēlas braukt, savukārt, Lietuvā, kur decembrī tika uzņemta pirmā ģimene, četri irākieši, bija jāierodas arī otrajai ģimenei. Taču tā galamērķi nesasniedza, jo pa ceļam uz Viļņu, esot Vācijā, aizbēga.

Tikmēr Latvijas Iekšlietu ministrija aicina nesteigties ar secinājumiem un patvēruma meklētāju nevēlēšanos braukt uz mūsu reģionu sauc vien par pieņēmumu, jo imigrantu izvērtēšanas process vēl ir sākuma stadijā.

Prognozes, kad Latvijā ieradīsies pirmie patvēruma meklētāji, regulāri tikušas mainītas. Saskaņā ar amatpersonu jaunākajiem izteikumiem, tas notiks jau tuvākajā laikā un sagaidāms, ka vispirms tiks atvesti ne vairāk par desmit cilvēkiem. Tās būtu divas, augstākais – trīs ģimenes, kuras šobrīd mitinās Grieķijā.

Video

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl