Baznīcas gatavojas 2020. gada Lieldienu izaicinājumam – dievkalpojumiem tiešsaistē

2 komentāri

Baznīcām šīs būs vienas no neparastākajām Lieldienām. Pulcēšanās ierobežojumu dēļ nenotiek lielākā daļa ierasto rituālu. Piemēram, draudžu kopīga pulcēšanās. Tas liek meklēt jaunus risinājumus un veidus, kā ticīgos tomēr sasniegt. Līdzīgi, kā virkne citu iestāžu, arī baznīca tagad strādā attālināti.

Baznīcām un to draudzēm apkārtējiem apstākļiem nācies pielāgoties ne vienu reizi vien. Kā un vai noturēt dievkalpojumus kara laikā. Tad darbošanās atkarībā no tobrīd valstī esošā politiskā režīma.

Pielāgoties nākas arī tagad. Dievkalpojumi vairs nenotiek. Nav laulību ceremoniju, mainīta bēru norise. Un baznīca neiebilst, bet gan sadarbojas.

“Runājot ar arhibīskapu mēs pārrunājām, ka tas ir ne tik daudz ticības, kā laicīgās varas jautājums. Tas skar cilvēku dzīvību. Ir bauslis ”tev nebūs nokaut”, līdz ar to mums jāpakļaujas. Šeit daudzi var būt neapmierināti – kā tad tā, bet es domāju, ka šajā situācijā mēs vairāk novērtēsim klātbūtni,” uzskata Salaspils un Baldones katoļu draudžu prāvests Ilmārs Tolstojs.

Teikt, ka dievnami slēgti pilnībā gan nebūtu taisnība. Tie darbojas, taču drīzāk individuāliem apmeklējumiem. Kopumā, draudžu locekļi ir izprotoši. Pat neskatoties uz to, ka ir Lieldienu laiks.

“Ja tu izskaidro, kāpēc tas ir, tad jau tas ir saprotams. Laicīgā vara mums izsaka likumus, bet tos mēs varam arī garīgi skaidrot. Un cilvēki kaut kādā veidā saprotoši ir. Un tad jau tas arī būs rādītājs, vai cilvēkam tās ilgas atspoguļosies ar viņa klātesamību vai tā bija tikai tukša runāšana – ”a kā tad tagad nevar”,” stāsta prāvests Rinalds Broks.

Ja draudze nevar pulcēties baznīcā, jāņem talkā modernās tehnoloģijas. Teju ik dienu prāvests Tolstovs saviem “Facebook” sekotājiem izziņo kārtējo tiešraides laiku. Tie, kam, piemēram dienas vidus bijis aizņemts, vēlāk var noskatīties arī ierakstu. Garums atkarīgs no vēstījuma.

“Es sajutu, ka man trūkst draudzes locekļu, man trūkst savu cilvēku. Es šajās tiešraidēs saku, ka skumstu pēc viņiem, pēc cilvēkiem. Tas bija tāds mazs veids kā padarīt klātbūtnes sajūtu dzīvāku un gatavot cilvēkus Lieldienām, jo mums parasti pirms tām ir garīgie vingrinājumi, kad Dievnamā pulcējamies, klausāmies lekcijas, citas aktivitātes. Tagad tas izpaliek un tiešraides ir mēģinājums aizvietot to trūkumu, kas radies,” norāda Tolstojs.

Iespējams arī cits risinājums. Proti, virtuālā klātbūtne dievkalpojumā. Šādu iespēju piedāvā Siguldas Romas katoļu draudze. Pirmsākumi meklējami pirms gada, taču tieši tagad tiešraižu un augšpupielādēto video skaits kļuvis biežāks.

Kanāla statistika rāda, ka pēdējos dievkalpojumus skatījušies vairāk nekā trīssimt lietotāju. Prāvestam Rihardam Rasnacim tagad ir plāns digitalizēt visu savu draudzi. Ar planšetdatoriem.

“Viņa varētu izmaksāt kādu 40 eiro. Esmu vērsies pie mobilo sakaru operatoriem vai viņi varētu uz krīzes laiku nodrošināt bezmaksas internetu, lai tie cilvēki, kas nevar piedalīties baznīcā, to varētu darīt tiešraidē ar interneta starpniecību. Būs vajadzīgi arī brīvprātīgie, kas tehniski parāda un pastāsta, kā lietot šo aparātu. Bet tas ir salīdzinoši vienkārši, lai jebkurš tiek pie dievkalpojum tiešraidē,” stāsta Rasnacs.

Visas draudzes tiešraides nepiedāvā. Un pat ja ticīgie sāktu pieslēgties citām draudzēm, visus digitāli nesasniegsi. Arī pati baznīca atzīst – modernās tehnoloģijas ir noderīgs rīks, taču klātbūtni aizstāt nevar. Šis laiks vienkārši jāpārdzīvo.