Bauskas virziena ceļa galvenā tradīcija – sēdēt sastrēgumos; amatpersonas kā glābiņu min apvedceļa būvi

9 komentāri
Bauskas virziena ceļa galvenā tradīcija – sēdēt sastrēgumos; amatpersonas kā glābiņu min apvedceļa būvi
Foto: LETA

Problēma kļūst arvien lielāka un lielāka, taču risinājuma nekāda. Tā īsumā var raksturot Ķekavas novada un arī pārējo iedzīvotāju noskaņojumu, kas ik rītu un vakaru spiesti nīkt sastrēgumos uz Bauskas šosejas. Kilometriem garas automašīnu rindas, ar šādu satiksmi ik rītu un vakaru jārēķinās Ķekavas novada un citiem Bauskas virziena autobraucējiem, kuriem jābrauc uz vai no Rīgas.

Ķekavas novada Baložu iedzīvotāja Linda rāda no rīta filmētu video. Šeit redzams sastrēgušais vienas joslas ceļš no Baložiem uz A7 šoseju, kas ved gan uz Rīgu, gan uz Ķekavu, kur Linda ik rītu brauc.

Linda Vaškevica
Baložu iedzīvotāja

Tās dusmas ir par to, ka tikai viena josla. Manu satiksmi aizkavē tie, kuri brauc uz Rīgu un stāv sastrēgumā.

Daudzie autovadītāji, kuri no rītiem brauc uz Rīgu, cenšas meklēt dažādus apbraukšanas ceļus. Viens no sastrēguma apvedceļiem ved caur Katlakalnu pa Pļavniekkalna ielu, kas nav domāta tik intensīvai satiksmei. Uz minētās ielas atrodas bērnudārzs un sākumskola, kur no rītiem vecāki ved bērnus. Sākumskolas direktore norāda, ka drošības uzlabošanai ielas malā ir uzbūvēta ietve un uzstādīts luksofors. Taču sastrēgumā iekarsušos autovadītājus, piemēram, luksofors ne vienmēr var savaldīt.

Agita Baltmane
Pļavniekkalna sākumskolas direktore

Bērniem jābūt uzmanīgiem un jāiet pāri pie luksofora. Nu vienīgi ne vienmēr visi vadītāji ievēro, ka ir sarkanā gaisma un ir jāapstājas.

Lēno satiksmi un sastrēgumus ik rītu un vakaru spiests piedzīvot arī Baložu iedzīvotājs Andris. Viņš norāda, ka lielā mērā satiksmi bremzē luksofori pie Baložu un Rāmavas pagriezieniem. Viņaprāt, krustojumus ar luksoforiem vajadzētu aizstāt ar apļveida krustojumiem.

Andris Arhinovičs
Baložu iedzīvotājs

Tur varēja taisīt apļveida krustojumu, tas atrisinātu varbūt, ka ne visu, bet lielu daļu. Tāpēc, ka pie Rāmavas pagrieziena aiz luksofora beidzas “korķis”, tā nav, tas pazūd.

Pašlaik Ķekavas novadā dzīvo 23 tūkstoši iedzīvotāju un Rīgas apkārtnē iedzīvotāju skaits arvien pieaug. Ķekavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks norāda, ka sastrēgumu problēma ar katru gadu arvien samilst lielāka. Novada domes pārstāvis piebilst, ka risināt sastrēgumus nav pašvaldības spēkos. A7 ir starppilsētu šoseja, kas ved cauri Ķekavai, tāpēc vislabāk esot satiksmi novirzīt apkārt.

Aigars Vītols
Ķekavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks

Vienīgais un pamata risinājums ir šis Ķekavas apvedceļa izbūve, kas novērstu sastrēgumus.

Ķekavas apvedceļš novirzīs satiksmi apkārt apdzīvotām vietām, un satiksme, kas tagad brauc Ķekavai tranzītā, tad brauks apkārt. Apvedceļš tiek solīts grandiozs, tas būs 17,5 kilometru garumā, lielākā daļa posma būs ar divām joslām katrā virzienā, četriem divu līmeņu krustojumiem, četriem tuneļiem, vienu tiltu un septiņiem rotācijas apļiem. Taču tas viss vēl tikai uz papīra, jo būvdarbus pabeigt iecerēts 2023. gadā. Līdz tam autovadītājiem vēl jāpaciešas.

9 komentāri