Banku analītiķi: Rūpniecības pieaugums šogad Latvijā varētu pārsniegt 5%

1 komentārs
Banku analītiķi: Rūpniecības pieaugums šogad Latvijā varētu pārsniegt 5%
EDIJS PĀLENS, LETA

Rūpniecības pieaugums šogad Latvijā varētu pārsniegt 5%, prognozēja banku analītiķi, komentējot pirmdien publiskotos datus par rūpniecības produkciju izlaidi maijā.

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA atzīmēja, ka spēcīgs ārējais pieprasījums veicina Latvija rūpniecības pieaugumu.

Viņš norādīja, ka šogad maijā ražošanas apjomi Latvijas apstrādes rūpniecībā pieauga par 11% salīdzinājumā ar 2020.gada maiju, savukārt rūpniecības produkcijas realizācija eksportā šogad ir augusi divas reizes straujāk nekā vietējā tirgū. Pasaulē ražošanas sistēma šobrīd turpina izjust Covid-19 pandēmijas izraisīto satricinājumu sekas, tādējādi pieprasījums daudzās nozarēs joprojām pārsniedz ražošanas apmēru.

Āboliņš prognozēja, ka rūpniecības pieaugums Latvijā šogad pārsniegs 5%.

“Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze ir bijusi unikāla, un pasaules rūpniecībā pēc strauja pieprasījuma krituma pērn šogad ir izveidojies pat zināms preču deficīts. Apjomīgie valstu ekonomikas atbalsta pasākumi ir nodrošinājuši cilvēkiem ienākumus, kamēr pakalpojumu ierobežotā pieejamība ir mainījusi patēriņa struktūru. Piemēram, ASV ekonomikā šī ir pirmā recesija vēsturē, kad ir pieaudzis ilglietojuma preču patēriņš. Nedz ražotāji, nedz tirgotāji pandēmijas sākumā šādu situāciju nebija gaidījuši,” minēja Āboliņš.

Viņš arī norādīja, ka šāda situācija kopā ar Covid-19 izraisītajiem fiziskajiem ražošanas un loģistikas pārrāvumiem ir būtiski samazinājusi daudz preču krājumu līmeni. Tādējādi faktiski šobrīd pasaules rūpniecība cenšas apmierināt gan kārtējo pieprasījumu, gan arī atjaunot krājumus noliktavās. “Tā rezultātā ražotāju noskaņojums ir vēsturiski rekordaugstos līmeņos, piegādes daudzās nozarēs kavējas, cenu spiediens aug, un šāda situācija varētu saglabāties līdz nākamā gada pirmajai pusei,” sacīja bankas “Citadele” ekonomists.

Tāpat Āboliņš atzīmēja, ka spēcīgais ārējais pieprasījums ir pozitīva ziņa Latvijas ražotājiem, lai arī ražotājiem izaicinājumu rada transporta cenu kāpums un neskaidrība par izejmateriālu pieejamību.

“Īstermiņa indikatori par elektrības patēriņu un jaunajiem eksporta pasūtījumiem liek domāt, ka rūpniecības pieaugums tuvākajos mēnešos Latvijā saglabāsies spēcīgs, un rūpniecības pieaugums Latvijā šogad pārsniegs 5%. Savukārt nākamgad izaugsme, visticamāk, būs lēnāka, jo krīzes ietekmē pasaulē ir būtiski pieaudzis parādu līmenis un valstīm būs jādomā par fiskālo deficītu mazināšanu. Papildus tam Covid-19 pandēmijai atkāpjoties atkal ir gaidāma patēriņa struktūras maiņas par labu pakalpojumiem, kas kopā ar augstāku krājumu līmeni varētu nozīmēt mazāku pieprasījumu rūpniecībā 2022. un 2023.gadā,” minēja Āboliņš.

“Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA minēja, ka līdzīgi kā pirms dažām dienām publicētie mazumtirdzniecības dati, arī apstrādes rūpniecības maija rezultāti ir vienlaikus gan iepriecinoši, gan apbēdinoši. Ražošanas apmērs salīdzinājumā ar pērno maiju ir pieaudzis par 11%, bet salīdzinājumā ar aprīli samazinājies par 2,4%. Nozarē apgrozījums, kas tiek rēķināts naudas, nevis apmēru izteiksmē, gada laikā pieaudzis par 25,7%, tostarp eksportā – par 30,7%.

“Gaidāmā attīstības dinamika turpmākajos mēnešos ir drīzāk labvēlīga, tā kā nozares noskaņojums ir labvēlīgs, taču aprīlī redzēto “uguņošanu” nozares datos vairs neredzēsim,” pauda Strautiņš.

Viņš arī atzīmēja, ka nupat notikusī reģionālā reforma ir iespēja “piešķilt attīstības dzirksti” vietām, kur attīstība līdz šim ir stagnējusi. “Liktenis jeb ģeogrāfija un nozaru attīstība loģika ir lēmuši, ka galvenais eksporta ienākumu avots apvidos ārpus galvaspilsētas reģiona ir un vēl ilgu laiku būs rūpniecība. Ir jāizmanto attīstības iespējas tradicionālajās nozarēs, ar ko šeit apzīmēsim pārtikas un koksnes apstrādi, kā arī vieglo rūpniecību. Taču visstraujākās attīstības iespējas būs vietām, kurās attīstīsies plašs nozaru klāsts,” sacīja Strautiņš.

Viņš piebilda, ka ražošana, kas nav “tradicionālā”, gandrīz bez izņēmumiem ir izvietota tur, kur tā notika jau padomju laikā. Savukārt tā laika rūpniecība lielā mērā turpināja iepriekšējo periodu attīstību. “Latvijas ekonomisko ģeogrāfiju pamatā joprojām veido notikumi Krievijas Impērijas pēdējās desmitgadēs. Šādam rūpniecības konservatīvismam ir ļoti praktiski iemesli. Lai attīstītos sarežģīta ražošana mašīnbūvē, elektronikā, ķīmijas rūpniecībā, ir nepieciešama dažādu jomu speciālistu klātbūtne un saskaņots darbs. Tāpēc nav viegli sākt šo nozaru attīstību vietās, kur tās nav bijis agrāk. Ir iespējama nozaru “pārlēkšana” starp tuvu esošām pilsētām, piemēram, metālapstrādes attīstību Dobelē veicina tas, ka tur var viegli aizbraukt speciālisti no Jelgavas. Daudzi uzņēmumi izvēlas ražošanu izvietot Rīgas reģionā, dažu desmitu kilometru attālumā no galvaspilsētas, jo šeit ir vieta, kur satiekas divi darba tirgi – inženieri un mārketinga speciālisti brauc no Rīgas, bet lielākā daļa darbinieku ir vietējie vai ierodas no pretējās puses,” klāstīja Strautiņš.

Viņš piebilda, ka divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju dzīvo teritorijās, kur, neskaitot pārejošu pandēmijas ietekmi, ir pilna nodarbinātība vai kas to drīzumā panāks, pateicoties uzņemtajam attīstības kursam. Šajās vietās ir daudzveidīga eksporta bāze – savstarpēji papildinošs eksporta preču un pakalpojumu portfelis vai vismaz daudzveidīga, uz attīstību orientēta rūpniecības struktūra. Taču apmēram trešdaļa valsts iedzīvotāju dzīvo apvidos, kuru attīstības perspektīvas joprojām ir neskaidras, un tas ir pārāk daudz.

Savukārt “Swedbank” ekonomiste Laura Orleāne aģentūrai LETA norādīja, ka 2021.gada maijā salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju apstrādes rūpniecībā bija pieaugums par 11%, kamēr salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo mēnesi izaugsme ir par 3,2%.

“Kamēr vairumā nozaru dati no pēc-ierobežojumu blaknēm ir izkāpuši vien ar vienu kāju, apstrādes rūpniecība – izlēkusi ar abām. Mēneša laikā novērojams neliels samazinājums 2,4% apmērā, taču tas nepārsteidz, ņemot vērā, ka salīdzinām ar aprīlī reģistrēto visu laiku izlaides apmēru rekordu,” pauda Orleāne.

Viņa norādīja, ka apstrādes rūpniecībā izaugsme ir pateicoties gan vietējam, gan eksporta tirgu pieprasījumam, taču straujākais kāpums apstrādes produkcijas apgrozījumā bijis tieši eksportā. Pagājušajā mēnesī apstrādes rūpniecības apgrozījums vietējā tirgū pieaudzis par 16,7%, bet eksporta tirgū – par 30,7%. “Lieliskais rezultāts eksportā nav pārsteigums – arī mūsu galvenajā tirdzniecības partnerī eirozonā apstrādes rūpniecība jūtas lieliski,” piebilda Orleāne.

“Swedbank” ekonomiste atzīmēja, ka PMI rūpniecības noskaņojuma indekss eirozonai jūnijā ceturto mēnesi pēc kārtas uzrādīja rekordaugstu līmeni. Ar to roku rokā iet ražošanas cenas – eirozonā reģistrēts visstraujākais pieauguma temps indeksa vēsturē.

“Latvijā pēdējos pieejamajos datos par maiju ražotāju cenas pieaugušas par 8,3%, salīdzinot ar pagājušo gadu. Par galveno iemeslu ražošanas cenu pieaugumā lielākoties kalpo spēcīgais pieprasījums un nepietiekamais piedāvājums. Pēc straujā atvēršanās viļņa ar laiku normalizēsies daļa no piegādes ķēžu problēmām, piemēram, ostu noslodze kā arī konteineru trūkums. Pēdējos mēnešos arī novērots, ka uzņēmumi, uztraucoties par piegāžu sarežģījumiem un mēģinot nodrošināties nākotnes pieprasījumam, kāpināja izejmateriālu un komponenšu uzkrājumus, tādējādi radot vēl lielāku spiedienu uz piegāžu ķēdēm. Noliktavām piepildoties, šī tendence mazināsies, kas arī normalizēs pieprasījumu un mazinās spiedienu uz cenām,” klāstīja Orleāne.

Viņa norādīja, ka augošais optimisms eksporta tirgos turpina balstīt arī Latvijas ražotāju noskaņojumu, kas jūnijā piedzīvoja kāpumu. Stabilais pieprasījums un uzlabojumi epidemioloģiskajā situācijā arī turpmāk veicinās pieaugumu saražotajos apmēros apstrādes rūpniecībā.

Jau vēstīts, ka Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad pirmajos piecos mēnešos, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās pieaugusi par 8,3% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu, tostarp arī apstrādes rūpniecībā bijis pieaugums par 8,3%.

1 komentārs