Banku analītiķi: Atbalsta pasākumi uzņēmumiem apstiprināti nepamatoti novēloti un varētu nākties tos pārskatīt

Pievienot komentāru
Banku analītiķi: Atbalsta pasākumi uzņēmumiem apstiprināti nepamatoti novēloti un varētu nākties tos pārskatīt
EDIJS PĀLENS / LETA

Atbalsta pasākumi uzņēmumiem saistībā ar ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai Latvijā apstiprināti nepamatoti novēloti un varētu nākties tos pārskatīt, aģentūrai LETA atzina banku analītiķi, prognozējot, ka novembrī atbalsta kritērijiem varētu kvalificēsies ļoti mazs skaits uzņēmumu.

Vienlaikus banku analītiķi pozitīvi novērtēja apņemšanos paplašināt atbalstu.

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš minēja, ka šobrīd jau ir pagājušās vairāk nekā divas nedēļas kopš Latvijā atkārtoti ir izsludinātā ārkārtējā situācija, taču atbalsta pasākumi ekonomikai ir apstiprināti tikai šobrīd, kas ir nepamatoti novēloti.

“Daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem nav laika gaidīt vairākas nedēļas, jo biznesā lēmumi ir jāpieņem nekavējoties. Kopš pavasara Covid-19 otrais vilnis ir bijis lielākais risks ekonomikai un 2021.gada budžeta projektā pat ir iekļauts makroekonomiskās attīstības scenārijs otrā Covid-19 viļņa gadījumā. Tādēļ man šī kavēšanās nav saprotama, jo ir bijis pietiekami daudz laika ekonomikas atbalsta instrumentus sagatavot savlaicīgi,” sacīja Āboliņš.

Pēc viņa teiktā, ir apsveicami, ka salīdzinājumā ar pavasari ir paplašināts atbalsta instrumentu klāsts un valsts ir mācījusies no iepriekšējām kļūdām.

“Pabalsts daļējas dīkstāves gadījumā, apgrozāmo līdzekļu atbalsts atkarībā no darbaspēka nodokļu nomaksas, minimālais dīkstāves pabalsta līmenis un valsts apmaksātas slimības lapas vecākiem, kuru bērni mācās attālināti ir pareizi soļi. Vienlaikus ir ļoti svarīgi, lai netiktu sodīt uzņēmējus, kas cenšas turpināt darbu, ja tiem nebūs pietiekams apgrozījuma kritums, lai saņemtu valsts atbalstu,” sacīja Āboliņš.

Vienlaikus viņš norādīja, ka atbalsta kritēriji ir ļoti diskutabli, tostarp, piemēram, atskaites periods, salīdzinot ar kuru tiek mērīts apgrozījuma kritums, lai saņemt valsts atbalstu, ir laika posms no šā gada augusta līdz oktobrim. “Šī ir dīvaina izvēle. Vissmagāk skartajām pakalpojumu nozarēm šajā laikā jau bija būtisks apgrozījuma kritums salīdzinājumā ar pirms krīzes periodu un tādēļ atbalsta intensitāte būs zema,” teica bankas “Citadele” ekonomists

Tāpat Āboliņš atzīmēja, ka arī 20% apgrozījuma krituma slieksnis varētu būt par augstu, it īpaši situācijās, kad uzņēmēji cenšas daļēji turpināt darbu, apkalpojot klientus un pārdodot produktu attālināt.

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš

“Īstermiņa dati rāda, ka ekonomikas kritums pagaidām ir jūtami mazāks nekā pavasarī un koncentrēts atsevišķas nozarēs, taču ierobežojumi šoreiz varētu būt ilgāki nekā pavasarī. Tādēļ es prognozēju, ka novembrī atbalsta kritērijiem kvalificēsies ļoti mazs skaits uzņēmumu un tos, visticamāk, nāksies pārskatīt. Manuprāt, nozarēm un uzņēmumiem kuru darbība ir ierobežo epidemioloģiskie noteikumi vajadzētu atbalstīt, neatkarīgi no tā vai uzņēmumus cenšas turpināt darbu, pielāgojoties jaunajiem nosacījumiem.”

Viņš arī norādīja, ka valdība pagaidām nav lēmusi par makroekonomiska līmeņa atbalsta instrumentiem. “Valsts budžetā joprojām tiek plānots investīciju kritums nākamgad un lielas cerības tiek liktas uz Eiropas ekonomikas atjaunošanas fonda līdzekļiem, lai arī šī fonda ratifikācija Eiropas Parlamentā būtiski kavējas un šie līdzekļi, visticamāk, nenonāks Latvijas ekonomikā nākamgad,” uzsvēra Āboliņš.

Savukārt “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA pauda – ja sākotnējais piedāvājums bija visai trūcīgs, tad pašreizējais ir plašāks un varētu jau būt daudz efektīvāks atbalsts, taču tam bija jābūt izstrādātam savlaicīgāk, kas ļautu to labāk pielāgot situācijai un uzņēmējiem sagatavoties.

“Jautājums šobrīd drīzāk ir par tā iedzīvināšanas efektivitāti un niansēm, kas var ierobežot tā izmantojamību. To redzēsim pēc atsaucības un ekonomiskajiem rādītājiem. Būtiskākais ir ātri reaģēt uz trūkumiem un tos novērst. Atbalsts arī jākoriģē atbilstoši izmaiņām ierobežojumu politikā, lai nav tā, ka atbalsts seko ar lielu nokavēšanos,” sacīja Gašpuitis.

Viņš arī prognozēja, ja vīrusa izplatība, kas liek uzturēt ierobežojumus noteiktā apmērā, saglabāsies arī nākamā gada pirmajos mēnešos, vajadzētu izvērtēt atbalstus noteiktu maksājumu atlikšanā vai pat amnestēšanā, piemēram, attiecībā uz nodevām vai nekustamā īpašuma nodokli, vai palīdzot nomaksāt nomas maksas vai citus komunālos maksājumus noteiktu uzņēmumu spektram. “Slogs var izveidoties tāds, kas nospiež šo uzņēmumu spēju atgūties. Tie nīkuļos, bremzējot ekonomiku,” pauda “SEB bankas” makroekonomikas eksperts.

“Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA atzīmēja, ka šoreiz valdība rīkojas saprātīgāk nekā pavasarī, kad tika tērēts daudz laika bezjēdzīgām diskusijām par to, kādas nozares ir jāatbalsta un kādas nav. “Ir jāsniedz atbalsts visiem, kam tas tiešām ir nepieciešams. Tas labvēlīgi ietekmēs gan ekonomiku, gan sabiedrības veselību – cilvēkiem būs lielāka pārliecība par saviem ienākumiem un gatavība tērēt, tad pieaugs viņu vēlēšanās un iespējas ievērot distancēšanās noteikumus,” viņš sacīja.

Strautiņš arī minēja, ka valsts noteikti būs spējīga atļauties šos atbalsta pasākumus.

“Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš

“Šobrīd Latvijas ekonomika kopumā darbojas normālā režīmā, ir tikai dažas smagi skartas nozares – sabiedriskā ēdināšana, viesnīcas, māksla un izklaide, bet tās neveido lielu daļu ekonomikas. Šajās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem un cilvēkiem ir jāpalīdz līdz brīdim, kad varēs mazināt un atcelt piesardzības pasākumus. Šis brīdis tuvojas, vakcinēšana pret koronavīrusu Latvijā varētu sākties janvārī.”

Arī “Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA atzīmēja, ka visiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem, kuri cieš vīrusa dēļ ir jāpalīdz. Arī līdzekļi ir pieejami, tostarp aizņemšanās tirgos ir lēta, kā arī atbalstu savām ekonomikām sniedz visas Latvijas partnervalstis.

“Pēc pirmā viļņa redzējām to, ka brīdī, kad vīruss atkāpjas, liela daļa ekonomikas spēj ļoti strauji atgūties. Pirmā viļņa pieredze bijusi noderīga, diemžēl mājasdarbs nav veikts, un vasaras laikā skaidrs plāns atbalsta programmām krīzes otrajam vilnim netika izstrādāts. Tādēļ šobrīd – līdzīgi kā pirmajā vilnī – labāk ir atbalstīt pārāk plaši, nekā pārāk maz. Iedzīvotājus pirmajā vilnī balstījām mazāk nekā mūsu kaimiņvalstis, tādēļ papildus atbalsts iedzīvotājiem, kā piemēram, palīdzības pabalsts bērnu pieskatīšanai, valstij sedzot darbnespējas lapu, ir solis pareizā virzienā,” teica Zorgenfreija.

Viņa minēja – pozitīvi, ka plaši pieejami būs gan dīkstāves pabalsti, gan algu subsīdijas, lai atbalstītu arī tos uzņēmumus, kuri var turpināt darboties, taču nevar to darīt pilnvērtīgi.

“Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija

“Svarīgi šos mehānismus precīzi izskaidrot potenciālajiem saņēmējiem, bet, vai ar šo pietiks, būs atkarīgs no tā kā tieši atbalsts tiks piešķirts, un cik ātri tas nonāks līdz saņēmējiem. Kopumā jāpievērš uzmanība, lai visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no nomaksāto nodokļu apmēra ir iespēja saņemt tādu pabalstu, kas spēj nodrošināt minimālās vajadzības cilvēka cienīgai dzīvei. Ir bažas, ka jau paziņotie atbalsta pasākumi neaptver visus iedzīvotājus, kam šī palīdzība būtu nepieciešama. Pārmērīga taupība krīzē tikai radīs lielāku sociālo spriedzi un polarizēs tautu, un sašķelti mēs vīrusu uzveikt nevarēsim. Šī krīze ir iespēja parādīt iedzīvotājiem, ka valsts var palīdzēt un dot drošības spilvenu šādas ārēju apstākļu radītas krīzes situācijā. Tas arī nākotnē varētu motivēt būt godprātīgiem nodokļu maksātājiem.”

Jau vēstīts, ka otrdien, 24.novembrī valdības un Krīzes vadības padome kopsēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos noteikumus, kas paredz, ka dīkstāves pabalstam un algu subsīdijām varēs kvalificēties visi komersanti ar apgrozījuma kritumu, neatkarīgi no nozares.

Atbilstoši lēmumam gadījumā, ja uzņēmuma apgrozījuma kritums iepriekšējos trijos mēnešos bija vismaz 20% apmērā, valsts atbalsts darba algu subsīdijai darba devējam būs 50% apmērā no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas par periodu no šā gada 1.augusta līdz 31.oktobrim, bet ne vairāk kā 500 eiro apmērā par kalendāra mēnesi par darbinieku.

Savukārt uz dīkstāves pabalstu varēs pretendēt plašs darba ņēmēju loks, tostarp pašnodarbinātās personas un patentmaksātāji.

Paredzams, ka uz atbalstu varēs pretendēt tādi darba devēji un pašnodarbinātie, kuru apgrozījuma kritums atbalsta periodā ir samazinājies vismaz par 50%, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī. Noteikumi paredz, ka atbalsts dīkstāvē esošu darbinieka atlīdzības kompensēšanai tiks izmaksāts darbiniekam 70% apmērā no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas par periodu no šā gada 1.augusta līdz 31.oktobrim.

Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja darbiniekam atbalsts tiks noteikts 50% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas mikrouzņēmumā par 2020.gada trešo ceturksni. Ja persona periodā no šā gada 9.novembra līdz 31.decembrim atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, atbalstu noteiks 70% apmērā no vidējā piešķirtā vecāku pabalsta par 2020.gada augustu, septembri un oktobri.

Dīkstāves atbalsta darbiniekam nebūs mazāks par 330 eiro un tas nepārsniegs 1000 eiro.

Atbalsts netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pieprasīto dīkstāves atbalstu Valsts ieņēmumu dienests (VID) izmaksās piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par atbalsta piešķiršanu.

Tāpat plānots ieviest slimības palīdzības pabalstu bērnu pieskatīšanai Covid-19 pandēmijas laikā, veicot grozījumus likumā par maternitātes un slimības apdrošināšanu. Par likuma grozījumiem vēl būs jālemj Saeimai.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc sēdes informēja, ka valdība atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumu, ka gadījumā, ja Covid-19 dēļ bērniem līdz desmit gadu vecumam būs jāmācās attālināti, valsts bērna vecākam segs darbnespējas lapu.