Baltijas jūras zivis ir pašas piesārņotākās ar dioksīnu un smagajiem metāliem. Apdomā, vai tās ir jālieto uzturā!

3 komentāri
Baltijas jūras zivis ir pašas piesārņotākās ar dioksīnu un smagajiem metāliem. Apdomā, vai tās ir jālieto uzturā!
Foto: LETA

Baltijas jūras pētnieki brīdina rūpīgi izvēlēties, kādas zivis lietot uzturā. Daļā nozvejoto lašu, kā arī siļķēs un mencās, ķīmiskais un toksiskais piesārņojums ir satraucoši augstā līmenī. Tikmēr paši Latvijas iedzīvotāji turpina bendēt Baltijas jūru. Neapdomīgi izvēlēta sadzīves ķīmija ieplūst kanalizācijā, un vēlāk jūrā tā rada skābekļa badu.

Šie un citi secinājumi bija dzirdami šonedēļ Rīgā notiekošajā jūras un okeānu pētnieku konferencē, uz kuru bija ieradušies ap 800 zinātnieku no visas pasaules.

Situācija Baltijas jūrā joprojām būtiski neuzlabojas.

70 tūkstoši kvadrātkilometru platībā, un tas ir vairāk nekā visa Latvijas teritorija kopumā, Baltijas jūrā ir mirušās zonas. Piesārņojuma un skābekļa bada dēļ zivis tur nespēj dzīvot.

Nepietiekami attīrīti lauksaimniecības notekūdeņi  un kanalizācija esot galvenais iemesls. Tam artavu dod cilvēki savās vannas istabās un virtuvēs. Jūras zinātnieki aprēķinājuši – forsforu saturošu veļas pulveru tirdzniecības pilnīgs aizliegums uzlabotu situāciju Baltijas jūrā par 20%. Fosfori veicina aļģu augšanu, bet to pūšana savukārt izlieto visu zivīm nepieciešamo skābekli. Ūdens paraugi ņemti 20 metru dziļumā smakojot tikpat slikti kā kanalizācija.

Piesārņojums Baltijas jūrā nav kaut kas tāls un abstrakts. Tas var nonākt pie mums uz pusdienu un vakariņu galda. Pietiekami liela daļa zivju uzņem piesārņojumu, galvenokārt, dioksīnu un smagos metālus, – brīdina Pasaules dabas fondā.

Elīna Kolāte, Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras eksperte norāda: “No rūpniecības, no fosilā kurināmā, dedzināšanas, un tur arī tie izmeši nonāk gaisā, un tad pēc kāda laika nosēžas jūrā.”

Ja daļai Baltijas jūras zivju veiktu analīzes, rezultāti būti tik slikti, kad sekotu liegums zivis tirgot. Piemēram, Baltijas jūrās siļķēs piesārņojums esot piecas reizes lielāks nekā Atlantijas okeāna siļķēs.

Elīna Kolāte, Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras eksperte

Vairāk piesārņojuma ir taukainās zivīs – laši, siļķe, piemēram. Daudz piesārņojuma uzkrājas aknās, tāpēc jāpiedomā, vai tiešām gribam tādu delikatesi kā mencu aknas, bet zivju mātītēm ļoti daudz piesārņojuma nonāk to ikros. Tad kad smalkmaizītes viesībās gribam paņem ikrus, padomājam par to.

Jūras pētniece no Dānijas apstiprina, ka jābūt uzmanīgiem ar Baltijas juras zivīm. “Vismaz Dānijā mums ir pateikts – nedrīkstam ēst lasi, kas ir smagāki par pieciem kilogramiem. Jo smagāka zivs, jo vairāk tajā dioksīna,” norāda Marie Storra-Paulsen, DTU Aqua jūras pētniece no Dānijas.

Foto: LETA

Foto: LETA

Jaunākie pētījumi arī rāda, ka zivīs var atrast patiešām ļoti mikroskopiskas daļas no cilvēku ikdienā lietojamiem arī skaistumkopšanas produktiem. Notekūdeņu attīrīšanas ne visur ir augstā līmenī.

Marie Storra-Paulsena, DTU Aqua jūras pētniece,

Pieaugoša problēma ir arī plastmasa. Tie ir mikroskopiski plastmasas gabaliņi, ko esam atraduši zivju vēderos Baltijas jūras mencās un siļķēs. Plastmasas elementi nāk no mūsu sadzīves ķīmijas produktiem.

Tikmēr attiecībā uz zivju resursu apjomu Baltijas jūrā – reņģes un brētliņas ir apmierinošā līmenī. Sliktā situācijā gan ir mencas krājumi, tāpēc nozveja kvota mencām netiek joprojām paaugstināta.

Georgs Korņilovs, BIOR zivju resursu pētnieks

Mencai tie vairošanās apstākļi ir diezgan slikti Baltijas jūrā, jo sāļo ūdeņu ieplūdumi no Ziemeļu jūras kļuvuši ļoti reti, neregulāri, tāpēc tā vairošanās ir apgrūtināta.

Tiesa gan, nav iespējams veikt patiesu analītisku novērtējumu, cik daudz zivis nozvejotas, cik lieli zivju resursi Baltijas jūrā palikuši un līdz ar to – nevar precīzi noteikt patiesās nākošās zvejas kvotas. Pērn spēkā stājās Eiropas Komisijas noteikumi, ka zvejniekiem krastā jāved ikviena zivs, kas iekļuvusi tīklos, lai gan to nemaz nav vēlējušies noķert. Realitāte ir cita.

Foto: LETA

Marie Storra-Paulsena, DTU Aqua jūras pētniece, Dānija

Zvejas kvotas katram ir par kopējo noķerto apjomu, nevis tikai par to zivi, ko bija iecerēts ķert un par vēlamo zivs izmēru. Zvejniekiem nav izdevīgi krastā vest tās visas, jo ātrāk iztērēs sev atvēlētos kvotu. Tāpēc viņi slepus sev neizdevīgās zivis, bet nu jau mirušas, met pāri bortam atpakaļ  jūrā. Tā ir resursu nelietderīga izmantošana un izjauc zivju resursu uzskati.

Baltijas jūrai ir arī vēsturiskais piesārņojums no kara gadiem. Tagad rudens un ziemas vētru laikā krastā tiks izskalots fosfors, ko, cilvēkiem sajaucot ar dzintaru, var gūt smagus miesas apdegumus.

Video