Baltijas jūrā saudzē retos cūkdelfīnus, zvejniekiem jāmeklē jauna tirgus niša

Komentāri

Visā Baltijā šajā nedēļā atzīmē Cūkdelfīnu dienu. Saudzējot šos retos jūras zīdītājus, pirms vairāk nekā desmit gadiem tika liegti dreifējošie tīkli, kas tika izmantoti lašu zvejniecībā. Tas zvejniekiem bija liels trieciens.

Tagad zvejnieki atraduši kompromisu, un labi ir visiem – cūkdelfīni var mierīgi peldēt jūras ūdeņos, bet zvejnieki atraduši jaunu nišu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Cūkdelfīni Baltijas jūrā ir sastopami ļoti reti, visbiežāk pie Dānijas, Vācijas, Zviedrijas un Polijas piekrastes. No 2012. gada līdz 2015. gadam veiktais pētījums norāda, ka Latvijas piekrastē tie iemaldās reti, norāda Latvijas Hidroekoloģijas institūta pārstāve Anda Ikauniece.

Anda Ikauniece
Latvijas Hidroekoloģijas institūta pārstāve

Pētījums parādīja, ka var būt cūkdelfīni, bet ar ļoti mazu ticamību, teiksim tā, – viens cūkdelfīns trīs gados ziemā.

Lielākais drauds cūkdelfīnu populācijai ir dreifējošie tīkli – tie atrodas jūras augšējos slāņos, tieši tur, kur mēdz uzturēties cūkdelfīni. Tāpēc jūras zīdītāji tīklos sapinas un, netiekot ieelpot gaisu, vienkārši noslīkst.

2004. gadā dreifējošie tīkli tika aizliegti. Latvijas zvejniekiem tas bija pamatīgs trieciens. Lai arī Latvijas piekrastē cūkdelfīni neuzturas, dreifējošo tīklu liegums attiecās arī uz mūsu zvejniekiem. Zemkopības ministrijas pārstāvis norāda, ka viņi kopā ar citiem ziemeļvalstu kolēģiem iebilda pret šādu liegumu, taču bez rezultātiem.

Normunds Riekstiņš
LZM Zivsaimniecības departamenta direktors

Mēs jau arī bildām, ka nav īsti pamatoti tie zaudējumi, kādi būs saistībā ar šī rīka aizliegumu, jo tas pamatā bija vienīgais rīks, ar ko tika zvejoti laši Baltijas jūrā. Pēc šī rīka aizliegšanas Latvijas un citas valstis Baltijas jūrā lašus nezvejo.

Tomēr dreifējošo tīklu liegums atcelts netika, un daudzajiem lašu zvejniekiem savu nodarbi un kuģus nācās pamest, pretī saņemot Eiropas Savienības kompensācijas. Savukārt tie, kuri zvejniecībai neatmeta ar roku, nu ir atraduši jaunu peļņas avotu. Lašu zvejniecības kvotas Latvijas zvejnieki pārdod un nododas brētliņu zvejniecībai. Pilnīgs jaunums ir tas, ka Latvijas zvejnieki saņēmuši īpašu sertifikātu (MSC), kas ļauj produkciju tirgot Rietumeiropā.

Minētais sertifikāts apliecina, ka produkcija ir izsekojama un tā ir augstas kvalitātes.

Tests - ko tu zini par alus vēsturi?

Tests - ko tu zini par alus vēsturi? 8

Alus plūdi Londonā – vai tas maz ir iespējams? Izpildi testu par alus vēsturi, uzzini pārsteidzošus faktus un tiec pie sertifikāta! Neizpaliks arī balva.

Ekskursijas, koncerti un degustācijas! “Aldaris” muzeju naktī startēs ar grandiozu programmu visām paaudzēm

Ekskursijas, koncerti un degustācijas! “Aldaris” muzeju naktī startēs ar grandiozu programmu visām paaudzēm 1

Latvijas alus ražotājs ”Aldaris”, tāpat kā citus gadus, arī šogad Muzeju naktī vērs durvis apmeklētājiem. Turklāt šogad ”Aldaris” parūpējies par tiešām bagātīgu Muzeju nakts programmu, kas ir arī bērniem draudzīga, līdz ar ko paredzēta visām paaudzēm. Būs dažādas alus degustācijas, ekskursijas, iespaidīgi koncerti ar ”Labvēlīgo tipu” un ”Double Faced Eels”, kā arī konkursi un balvas.

Lasi vēl