Komentāri

Baltijas jūra kopš Otrā pasaules kara laikiem glabā ļoti lielu un bīstamu mantojumu – nesprāgušu munīciju, kas apdraud ne vien ūdens iemītniekus, bet arī cilvēkus. Lai mazinātu draudus, NATO jūras spēku kuģi kopā ar starptautisku zinātnieku komandu (ar jaunu sparu ķērušies pie Baltijas jūras gultnes tīrīšanas.

Dziļi zem viļņiem Baltijas jūra slēpj draudus. Izkaisīti jūras gultnē, guļ simtiem nesprāguši ķīmiskie ieroči, bumbas un citas sprāgstvielas no Otrā pasaules kara laika. Starptautiskās zinātnieku komandas uzdevums ir atrast šīs kara paliekas un noteikt draudus, ko tās rada.

“Pastāv divu veidu briesmas. Pirmkārt, tur esošās munīcijas jebkurā brīdī var uzsprāgt, nodarot postījumu videi, cilvēkiem vai zivīm. Otrkārt, pastāv bažas par cilvēku veselību,” teic projekta Nogrimušās munīcijas draudu monitorings vadītājs Terencs Longs. Šo jūras gultnes izpētes projektu atbalsta NATO, ar mērķi nodrošināt drošību visiem, kuri ikdienā izmanto Baltijas jūru.

“Baltijas jūrā mēs arodam ļoti daudz munīciju – gan ķīmisko gan konvenciālo. Nav pat svarīgi, kuras valsts krastos meklējam, bumbas, raķetes vai jūras mīnas ir visur,” saka Longs.

Jūrā nogremdētā munīcija satur nāvējošas ķimikālijas, tostarp, arsēnu. Lai atrastu vietas, kur tās reiz izgāztas, tiek izmantotas zemūdens monitoringa iekārtas, tostarp tālvadības ierīces.

“Savā ziņā mēs esam tādi kā mūsdienu dārgumu mednieki, jo mēs tikai aptuveni nojaušam, kur meklēt. Kad vieta ir atrasta, mēs paņemam paraugu, kas nozīmē – dažbrīd atrodamies pat 20 centimetru attālumā no nesprāgušā ieroča. Nepietiek, ka esam to atraduši, tas pēc tam laboratorijā ir arī jāidentificē,” norāda projekta koordinators Jaceks Beldovskis.

Lai arī starptautiskā pētnieku komanda šobrīd monitorē tieši Baltijas jūras dibenu, nesprāgusī munīcija ir daudz globālāka problēma. Kā norāda zinātnieki, kara atstātā sprāgstvielu bagāža, sastopama daudzās ūdenstilpnēs – arī upēs, ezeros un okeānos.

Foto

Video

Lasi vēl