Baldzēns: Pašreizējais Finanšu ministrijas virzīto izmaiņu nodokļu sistēmā piedāvājums ir kā zināms panākums

0 Komentāru

Pašreizējais Finanšu ministrijas virzīto izmaiņu nodokļu sistēmā piedāvājums ir kā zināms panākums, ko valdības sociālie partneri sasnieguši, TV3 raidījumā “900 sekundes” norādīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Viņš teica, ka LBAS bija bažas par gaidāmajām izmaiņām nodokļos augustā, kad tā kā valdības sociālais partneris saņēma pirmo piedāvājumu, kas LBAS neapmierināja. “Tas nozīmēja, ka ieplānotie algu pielikumi darbiniekiem tiek samazināti un nodokļu slogs pieaug daudzos, dažādos virzienos. Tāpēc šo priekšlikumu, kas nāca 2. septembrī, mēs uzņēmām kā zināmu panākumu kopā ar darba devēju pusi,” sacīja Baldzēns, norādot, ka virkne trūkumu novērsti.

Vienlaikus viņš akcentēja, ka virkne jautājumu joprojām nav atrisināti, piemēram, pašvaldību bāzes izdevumu finansējums. No vienas puses, ir loģiski, ja vairāk ienākumu nodokļa ieņēmumu atliks valstij, bet mazāk pašvaldībām, vērtējot valsts izdevumu struktūru. Taču, no otras puses, uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam atvēlētie 2,062 miljardi eiro no Eiropas atlabšanas fonda līdzekļi ne katrai pašvaldībai būs pieejami tādā apmērā, lai kompensētu zaudējumus un nodrošinātu bāzes izdevumus. Tāpēc jādomā par papildu atbalsta mehānismu iedarbināšu šīm pašvaldībām.

Tāpat, pēc Baldzēna teiktā, ne mazāk svarīgi, cik ātri tiks piemērotas nodokļu izmaiņas cilvēkiem, kuri nesasniedz minimālo atalgojumu. Ārkārtīgi svarīgi ir šīs pārmaiņas ievest pakāpeniski, LBAS ieskatā, trīs gadu laikā. “Nedrīkst būt tāda situācija, ka jūs, piemēram, kādā nodokļu režīmā mēnesī nopelnītu 120 eiro, bet tajā mēnesī jums vajadzētu samaksāt 170 eiro. No kā tad jūs dzīvosiet?” retoriski vaicāja Baldzēns, norādot, ka šajā kontekstā turpinās valdības diskusijas ar sociālajiem partneriem. LBAS priekšlikums ir no visiem ienākumiem obligāti novirzīt 5% vecuma pensijām arī gadījumos, ja cilvēks nesasniedz minimālo algu, bet vēl 5% – veselības aprūpes maksājumiem.

Viņš arī teica, ka Finanšu ministrijas virzītās izmaiņas nodokļu sistēmā atrisina pedagogu darba samaksu jautājumu, kā arī mediķu darba samaksas jautājumu, kas ir pozitīvi. “Mēs domājam, ka tas [šie līdzekļi nodrošina] ne tikai mediķu atalgojumu, bet arī veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, rindu samazināšana, kompensējamo medikamentu saņemšanas iespēju. Tā ir lieta, kas mums atšķirībā no Lietuvas ārkārtīgi klibo,” viņš teica.

Baldzēna ieskatā, pateicoties izmaiņām, sava pozitīvā artava būs arī uzņēmējdarbībai, uzņēmējiem būs iespēja attīstīties, pateicoties cilvēku pirktspējas kāpumam. Tāpat, pateicoties sociālās apdrošināšanas iemaksu samazināšanai, saruks nodokļu slogs uzņēmējiem un palielināsies valsts konkurētspēja Baltijas reģiona līmenī.

Baldzēns arī teica, ka LBAS rosina arī palielināt minimālo algu ne mazāk kā līdz 500 eiro un pat vēl lielākā mērā – līdz 530 vai 540 eiro. Tad valstij summāri ienāks vairāk līdzekļu budžetā, kā arī uzlabosies iedzīvotāju situācija. “Ja mēs paņemam pēc pirktspējas paritātes standarta Latvijas cenu līmeni, mēs varam teikt, ka Lietuvā mēnesī par minimālo algu [cilvēks] saņem 179,5 eiro uz rokas vairāk, bet Igaunijā 147 eiro,” viņš teica.

Komentējot Covid-19 ietekmi uz Latvijas ekonomiku, viņš vērsa uzmanību uz darba samaksas pieaugumu, kas skaidrojams ar pilnas slodzes darbinieku ievērojamāku samazinājumu nekā sarucis darba samaksas fonds. “Samazinoties darbinieku skaitam, ir pieaugusi atlīdzība. Tas nozīmē, ka vienai lielai daļai darbinieku varbūt nākas strādāt papildus, iespējams, uzņemties, kādus papildu pienākumus. Protams, ir virkne nozaru, kas cietušas vairāk nekā, piemēram, tūrisms [viesu] izmitināšana, ēdināšana, kur darba samaksa ir kritusi par 16,5% otrajā ceturksnī, arī transporta sektors,” viņš sacīja, attiecinot to uz vidējo statistiku nozarē, jo atsevišķos uzņēmumos kritums var būt lielāks.
0 Komentāru