Augstskolās ārvalstnieku studē arvien vairāk. Ielūkojies indiešu un šrilankiešu studentu ikdienā Latvijā

2 komentāri

Latvijā studējošie indieši un šrilankieši ir ļoti pieticīgi savos ikdienas tēriņos un spējot iztikt Rīgā pat ar vidēji 300 eiro mēnesī. Tā ir summa, ko varot nopelnīt par pusslodzes darbu jeb strādājot Imigrācijas likumā maksimāli atļautās 20 stundas nedēļā.

Topošais Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) students Gopalakrišans Subramani no Indijas tikko ieradies Latvijā. Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldē (PMLP) kārto imigrācijas dokumentus. Studēs mehāniku RTU. Te dzīvos vismaz četrus gadus.

“Pieteicos Lielbritānijā, Vācijā, Itālijā, Francijā, taču tieši Latvijā apstiprināja termiņuzturēšanās atļauju studēšanai. Mēģināju arī Poliju, bet tur pieteikumu noraidīja. Latvijā var diezgan viegli iegūt vīzu,” norāda Subramani.

Tas atspoguļojas statistikā. Pēdējos divos gados termiņuzturēšanās atļaujas ar mērķi studēt Latvijā izsniegtas vairāk nekā 7500 trešo valstu pilsoņu. Skaitliski visvairāk iebrauc indieši, uzbeki, krievi. Pērn Latvijā audzis arī studentu skaits no Pakistānas un Šrilankas. Iemesli, – Latvijas augstskolas aktīvi reklamējas Dienvidāzijā, jo no trešo valstu studentiem var nopelnīt. Ir ķēdes migrācija, kad Latvijā jau studējošie ārvalstnieki iesaka citiem saviem tautiešiem braukt šurp.

Bens
RTU aviācijas students no Indijas

Es jautāju, kura ir labākā vieta, kurā ar man esošo finansējumu spētu atļauties studēt, un man teica – ir tāda valsts kā Latvija. Es biju pārsteigts, ka te ir tik daudz indiešu.

Bens – RTU aviācijas students no Indijas

Aviācijas transportu studē arī brāļi Nazrans un Nazruls no Šrilankas.

“Studiju maksa ir patiešām zema, salīdzinot ar citām valstīm, kurās piedāvā tāda paša līmeņa un kvalitātes izglītību,” Nazruls.

Savukārt Maša un Višnupria ieradušās no Indijas studēt datorzinātni RTU. Indiete Pragja Latvijas Universitātē (LU) maģistra līmenī apgūst angļu filoloģiju.

“Indijā ir dažādas aģentūras, kas reklamē studēšanu ārvalstīs, un ir vairākas kampaņas. Tam ir ietekme. Es biju patiesi pārsteigta, kad pēc ierašanās Latvijā redzēju tik daudz indiešu,” stāsta Pragja.

Lai arī šos LNT TOP10 uzrunātos ārvalstniekus vieno vēlme censties sasniegt pēc iespējas labākas sekmes un iegūt Eiropas Savienībā (ES) atzītu augstāko izglītību, taču daļai citu tas ir tikai aizsegs. Kā “Skype” intervijā no Ņūdeli stāsta Latvijas vēstnieks Indijā, indiešu masveidīgā vēlme tikt uz Latviju radot slodzi vēstniecībai.

Artis Bērtulis
Latvijas vēstnieks Indijā

Bieži vien pie mums mēģina braukt tie, kas negrasās studēt un mēģina, latviski runājot, iešmugulēties iekšā. Mēs esam Šengenas priekšpostenis, esam atbildīgi par migrāciju visā Šengenas telpā, un mēs nevaram būt vājākais posms šajos augstajos standartos.

Lai arī augstskolas attālināti veic topošo studentu atlasi, tomēr ne vienmēr pietiekamā līmenī, saka vēstnieks, jo Latvijas vēstniecība Indijā kā pēdējais siets – piešķirt vai noraidīt ieceļošanas atļauju Latvijā – aicina katru personu uz sarunu. Tad atklājas, – nezina, kur ir Latvija, nezina, ko tieši studēs, neprot angļu valodu, lai gan studijas Latvijā angliski. Tāpat pieķer, ka uz vīzas interviju vēstniecībā tiek atsūtīti citi indieši, kas uzdodas par itkā vajadzīgo personu.

Artis Bērtulis
Latvijas vēstnieks Indijā

Reizēm ir ļoti banāli viltojumi. Es pats esmu turējis rokā viltotas pases vai pases, kurām pazudušas lapas. Mēs zinām šos paņēmienus, sadarbojamies ar citu valstu imigrācijas dienestiem, policijas atašejiem. Esam atklājuši tiešām akūtus viltojumus. Ļaundarus esam nodevuši policijas rokās. Līdz ar to būtībā esam izniekojuši savu administratīvo resursu un savu laiku.

Turklāt “Youtube” ir savairojušies video, kurā indieši cits citam dod padomus, kā atbildēt uz Latvijas vēstniecības Indijā jautājumiem tā, lai saņemtu vīzu.

“Jau līdz tādam absurdam, ka cilvēki ir samācījušies hronoloģiski, kādā veidā Latvijas vēstniecība formulē jautājumus. Un, ja viņi zina, ka trešais jautājums ir, cik jums ir gadi, tad mēs to jautājumu pajautājam kā pirmo, tad uz jautājumu – kā tevi sauc – saka “twenty one”,” stāsta Bērtulis.

Rezultātā – katru gadu mūsu vēstniecība Indijā liedz ieceļošanu Latvijā vairākiem simtiem indiešu un citu apkārtējo valstu pilsoņu. Taču, ja pat Latvijā tomēr ierodas tā daļa, kas ļaunprātīgi izmanto izglītību kā aizsegu, jo patiesais mērķis ir nokļūt Eiropas Savienībā (ES) un strādāt, viņus ātri izķerot Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde (PMLP). Pēdējos gados, piemēram, indiešu studentiem anulēts 20% termiņuzturēšanās atļauju.

Maira Roze
PMLP priekšnieka vietniece

Manuprāt, tas ir ļoti daudz. Ir nepieciešams augstskolai ļoti nopietni atlasīt studentus, vai tiešām tas būs tas, kas studēs.

Pēc uzturēšanās atļaujas anulēšanas viņiem Latvija jāpamet septiņu dienu vai divu nedēļu laikā. Iemesls anulēšanai – ievāktā informācija no mācību iestādēm.

“Ja students ir atskaitīts – nemācīšanās, nesekmība, nav nokārtojis eksāmenus, parādi ir vairāk nekā pieļaujams,” norāda Roze.

Šos kā riskus studenti apzinās, tāpēc nepieciešamību strādāt, kas var novērst uzmanību no mācībām, ļoti rūpīgi pārdomā. Līdz ar to jautājums, – kā trešo valstu studenti šeit iztiek.

RTU kopmītnēs Ķīpsalā dzīvojošais šrilankietis, aviācijas students Nazrans Latvijā ir vien sešas nedēļas. Ieradās pēc brāļa ierosinājuma, kurš pirmais bija sācis studēt Latvijā jau pirms pusotra gada.

Pieņēmums, ka indieši, šrilankieši un pakistāņi Latvijā strādā tikai kebabnīcās esot nepatiess, jo vairums naudu pelna citviet.

“Bāros, restorānos, apsargi naktsklubos, kurjeri, ēdienu piegāde, šoferi, pārdošanas aģenti, zvanu centru aģenti,” norāda RTU students no Šrilankas Nazrans.

Arī pats Nazrans sācis strādāt otrajā nedēļā pēc ierašanās Rīgā – kā ceļojumu un lidojumu pārdošanas aģents. Viņš gan uzsver – strādāšana nekā gadījumā nav pašmērķis. Vienkārši ar vecāku doto naudu nepietiekot.

Nazrans
RTU students no Šrilankas

Latvijā pat ar pusslodzes darbu var viegli nopelnīt vairāk naudu nekā primārajām vajadzībām nepieciešams. Tas, ko redzu, kā mani draugi, citi studenti pelna, ar pusslodzes darbu tiešām var komfortabli dzīvot.

Nazrana brālis Nazruls, kas arī RTU studē aviāciju, īsti neatbalstītu Latvijas parlamentā šobrīd virzītās izmaiņas ļaut ārvalstu studentiem strādāt līdz pat 40 stundām nedēļā. Tas tikai kārdināšot studentus strādāt vairāk, bet ir liels risks ciest studijām un zust zināšanu kvalitātei.

Nazruls
RTU aviācijas students no Šrilankas

Bakalaura studentam, kas studē aviācijas transportu, mācību apjoms ir milzīgs, un to paveikt nedēļas laikā ir ļoti grūti, tāpēc nespēju iedomāties, kā kāds spētu to sekmīgi savienot ar pilnas slodzes darbu 40 stundām nedēļā.

Nazruls strādā sūtījumu loģistikas kompānijā “Omniva”, kur izkrāmē un iekrāmē, reģistrē ienākošās un izejošās pakas. Pusslodzes darbs ir vakaros, un tādēļ neesot jākavē lekcijas. Uzņēmums vienmēr pielāgojoties Nazrula studiju grafikam. Šī alga ir vienīgie iztikas līdzekļi.

“Nav tik dārgi dzīvot Rīgā. Ar šo darbu esmu apmierināts, jo spēju nopelnīt pietiekami, lai pietiktu kopmītņu apmaksai 150 eiro, bet ēšana mēnesī izmaksā ap 100 eiro. Brīvā laika aktivitātēm pietiek ar 50, dažreiz 60 eiro. Lai arī šis ir pusslodzes darbs, toties alga nosedz visus manus tēriņus. Turklāt ir ļoti viegli studijas apvienot ar darbu,” stāsta Nazruls.

Savukārt aviāciju RTU jau divus gadus studējošais indietis Bens no mācībām brīvajā laikā strādā par glāžu un trauku mazgātāju Vecrīgas bārā “Kuba”. Mazliet piepalīdz arī ar kokteiļu gatavošanu. Strādājot likumā atļautās maksimums 20 stundas nedēļā, arī Bens spējot sevi uzturēt. Viņš gan nedzīvo kopmītnēs, bet īrē istabu dzīvoklī Avotu ielā ar pieciem citiem studentiem no Indijas.

Bens
RTU aviācijas students

Vienai personai īres maksa ir 150 eiro, iekļaujot komunālos maksājumus. Ēdienu mēs paši taisām, nekad nepērkam jau gatavu. Ar draugiem pārtiku pērkam vairumtirdzniecības bāzēs, tā sauktajā “Cash&Carry”, kur produkti safasēti lielos iepakojumos. Pēc tam mājās to sadalām uz pieciem cilvēkiem, piemēram, rīsus, mērces, eļļu. 70 eiro var ietaupīt katrā reizē nekā pērkot parastajos veikalos, to sauc par naudas menedžmentu. Naudu ietaupām, arī vakariņas gatavojot kolektīvi. Ēdam kopā.

Arī Višnupria, datorsistēmu studente no Indijas uzsver, – ja labi prot visu saplānot, dzīve Rīgā neesot dārga.

“Ja ēd gaļu, tad būs dārgāk. Tā kā esmu veģetāriete, netērējos. Nav arī dārgas izklaides. Dzīvot vienkāršu, bet laimīgu dzīvi Latvijā, ir lēti, un man pietiek ar 250 vai 300 eiro,” norāda Višnupria.

Tikmēr LU angļu filoloģiju studējošā indiete Pragja ne reizi nav strādājusi Latvijā. Pirms šeit brauca, skaidri nolēmusi koncentrēties tikai uz studijām, jo šis viņai ir absolvēšanas gads un jāvelta visa uzmanība maģistra darbam.

“Tas ko darīju, paņēmu vienu gadu brīvu no mācībām pirms braucu uz Latviju, lai sakrātu naudu un varētu šeit sevi tagad uzturēt. Nevēlējos, ka Latvijā būtu jāstrādā, jo tas tad traucētu studijām. Nevēlējos šo žonglēšanu ar uzmanības dalīšanu,” stāsta Pragja.

Pragja – LU angļu filoloģijas studente no Indijas

Lai vai ko viņi katrs dažādi studētu, taču sākotnēji tūlīt pēc ierašanās vismaz LU un RTU visiem ir vienota prasība mācīties latviešu valodu, latviešu kultūru un vēsturi.

“Universitāte palīdz mums mācīties latviešu valodu. Tiesa gan, tikai pirmajā gadā. Nav jau daudz – parastas frāzes “sveiki, es esmu Bens”, kā teikt ”sveiki, piedodiet”, ”paldies”. Ko teikt pēc ”paldies”. Jo vairāk mēs runājam ar cilvēkiem, jo vairāk iemācāmies. Klausos, ko latvieši runā un dzirdētos vārdus mēģinu pierakstīt telefona piezīmēs,” norāda Bens.

Datorzinātni studējošā indiete Maša sarunājas ar latviešiem ikdienā savā darbavietā – indiešu restorānā Rīgas centrā, ko, starp citu, izveidoja RTU absolvents – arī indietis.

Maša
RTU studente no Indijas

Mums ir tik daudz latviešu klientu, un viņi man prasa, kā pagatavot indiešu ēdienus. Ir tik lieliski apzināties, ka tik daudz latviešu cenšas gatavot indiešu ēdienu. Viņi man jautā receptes, un tad paši mājās gatavo. Bieži pēc tam man sūta fotogrāfijas ar tekstu – lūk, šis man sanāca, ir ļoti garšīgi un mums garšo indiešu ēdiens.

Mašai ir sabiedriski aktīvi, piemēram, viņa kā Indijas katoliete pēc ierašanās Latvijā izjuta nepieciešamību regulāri svētdienās iet uz baznīcu, tāpēc izveidoja lūgšanu grupu.

“Svētā Pētera baznīca Rīgā bija vieta, kur kopā ar paziņu no Somijas nolēmām – mēs varētu veidot paši savu baznīcas mazo draudzi starptautiskajiem studentiem. Un pārējie sāka pievienoties. Tagad esam ap 60 studentu. Baznīctēvs bija ļoti atsaucīgs,” atklāj Maša.

Savukārt Mašas draudzene Višnupria ārpus studijām nodarbojas ar literatūru.

“Rakstu dzeju, ceru atsākt darbu arī pie noveles rakstīšanas. Rakstu literatūras darbus dažādām tiešsaites platformām, kas paredzētas jaunajiem dzejniekiem. Līdz šim esmu uzrakstījusi 70 dzejoļus,” stāsta Višnupria. Viņa arī Rīgā dejo indiešu dejas: “Tā ir tradicionālā indiešu deja, ļoti sena deja. Kad ierados Rīgā, biju pārsteigta, cik daudzi latvieši šo deju cenšas iemācīties vai arī vismaz ir ieinteresēti.”

Maša un Višnupria – RTU studentes no Indijas

LNT TOP10 uzrunātie studenti no Indijas un Šrilankas atzīst, ka pēc izglītības iegūšanas pametīs Latviju, taču neizslēdz iespēju, – ja radīsies iespēja akadēmiskās zināšanas pielietot atbilstošā profesijā, varētu uzkavēties Latvijā ilgāk. Lai saprastu, kā tas ir, daļa jau pieteikusies šo vasaru pavadīt profesionālajās praksēs dažādos Latvijas uzņēmumos.