Augstākās tiesas priekšsēdētājs Bičkovičs uzskata, ka viņa atrašanās “čekas maisos” jau gana apspriesta

5 komentāri

Publiskotajā VDK aģentu kartotēkā redzams arī Latvijas valsts tiesu augstākās amatpersonas Ivara Bičkoviča vārds. Viņa aģenta kartīte gan nav jaunums.

Deviņdesmitajos gados Bičkovičs panāca tiesas spriedumu, ka nav pierādījumu apzinātai viņa sadarbībai ar VDK. Pats Bičkovičs TV3 Ziņām atteica interviju. Arī raidījuma uzrunātie tiesneši vairījās paust viedokli, vai ir pieņemami, ka Latvijas Augstāko tiesu vada cilvēks, kuram ir neskaidras saites ar VDK.

Tikmēr topošais tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) mudina Bičkoviču pārdomāt savu atrašanos amatā, jo šī pagātnes ēna mazina sabiedrības uzticību tiesiskumam.

Ivara Bičkoviča VDK aģenta kartītē norādīts – savervēts 1983. gada 4. novembrī ar pseidonīmu “Raitis”.

Ziņas par viņa iespējamo sadarbību ar čeku izskanēja jau pirms desmit gadiem, kad viņu pirmoreiz virzīja Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatam. Kā vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”, pirmo reizi VDK Bičkoviču uzrunājusi jau Kokneses vidusskolā. Nākamreiz – kā ceturtā kursa studentu universitātē. Detalizētāka informācija nav pieejama, jo daudzi dokumenti atrodas Krievijā.

Bičkoviča sadarbību ar čeku 1995. gadā vērtēja tiesā, kur viņš pats skaidroja, ka uzreiz pēc augstskolas iesaukts padomju armijā, un tas esot bijis sods par atteikšanos sadarboties. Spriedumā, ko parakstījis bēdīgi slavenais tiesnesis Ziedonis Strazds, atzīts –  nav gūti pierādījumi, ka Bičkovičs būtu veicis apzinātu sadarbību ar VDK.

Tiesnesis Juris Stukāns, kurš darbojās “čekas maisu” zinātniskās izpētes komisijā, gan uzsver, – šādi spriedumi balstās pierādījumu trūkumā, nevis skaidrā pārliecībā, ka cilvēks ar čeku nav sadarbojies.

“Diemžēl visi dokumenti nav pieejami. Ja būtu pieejami visi dokumenti, varētu kategoriski pateikt, ir sadarbojies vai nav. Bet, ņemot vērā, ka dokumentu nav, šobrīd vienkārši ir secināms, ka nav iespējams pierādīt, kas juridiski noņem liegumu ieņemt amatu,” saka Stukāns.

Personām, kuru sadarbība ar Čeku ir pierādīta, Latvijā ir aizliegts ieņemt tiesneša amatu, kā arī iegūt pilsonību, tādēļ deviņdesmitajos gados par to notika vairāki simti tiesas procesu. Stukāns gan norāda, ka ierobežojums izrādījies neefektīvs –  no 300 tikai 13 lietām sadarbību izdevies pierādīt, jo čekisti savus aģentus nav nodevuši, tiesā apgalvojot, ka neko neatceras.

Jāpiebilst, ka pilsonības iegūšana bija aktuāla arī Bičkovičam, tomēr viņš pie tās tika pirms tiesa lēma par sadarbību ar čeku. Bičkovičam izdevās pierādīt, ka viņa vecvecāki bijuši Latvijas pilsoņi, taču Naturalizācijas pārvalde savulaik apšaubīja, vai viņš pilsonību ieguvis likumīgi.

Pats Bičkovičs interviju TV3 Ziņām šonedēļ atteica, jo uzskata, ka viss par šo tematu jau esot izrunāts. Tā gan nedomā topošais tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), kurš uzskata, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājam būtu jāizvērtē, vai atkāpties no amata.

“Es domāju, ka 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas, ja Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir ar aizdomu ēnu par to, ka ir okupācijas laikā sadarbojies ar okupācijas drošības dienestiem, tas ļoti būtiski apgrūtina Augstākās tiesas darbību, sabiedrības uzticēšanos,” norāda Bordāns.

Bordāns atgādina, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs vienlaikus ir arī Tieslietu padomes vadītājs, kam ir liela vara pār tiesu priekšsēdētāju iecelšanu. Tas šo jautājumu padara vēl aktuālāku.

Tikmēr ne visi tiesneši piekrīt komentēt sava priekšnieka piemērotību amatam. Latvijas tiesnešu biedrības vadītājs Juris Siliņš uzsver nevainības prezumpciju.

“Ļoti grūti komentēt tikai pašu atrašanās faktu, jo tas, kā jau izskanējis, nepierāda neko. Šī sadarbība ir jāpierāda, un pretējā gadījumā mēs nevaram tik vienkārši pateikt, ka visas personas, kas tur ir pieminētas, ir sadarbojušās,” saka Siliņš.

Bičkoviča otrais termiņš Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā beidzas nākamgad. Viens cilvēks šo amatu drīkst ieņemt tikai divus termiņus pēc kārtas.

5 komentāri