Augstākā tiesa: Pirmās instances spriedumus ietekmē nekvalitatīvi iesniegti pierādījumi

1 komentārs

Augstākās tiesas Senāts pērn izskatījis visas saņemtās lietas, tādējādi uzrādot augstus rādītājus darba efektivitātē. Atskatoties uz padarīto, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs pauda, ka tiesu sistēmas prestižs, sabiedrības acīs, viņaprāt, ir audzis. Vienlaikus joprojām ir aktuāls jautājums, – kā uzlabot zemāko instanču tiesu darbu.

Plašu ažiotāžu ceturtdien izraisīja Vidzemes rajona tiesas vakardienas lēmums attaisnot par kukuļošanu apsūdzēto bijušo “Latvijas dzelzceļa” šefu Uģi Magoni un Igaunijas uzņēmēju miljonāru Oļegu Osinovski. Par spriedumu sašutis arī tieslietu ministrs Bordāns.

Pirmās un otrās instances tiesu darba kvalitātes celšana gadiem ilgi bijis aktuāls temats kā sabiedrībā, tā tiesu sistēmas iekšienē. Augstākās tiesas Senātā neslēpj, ka no visām pārsūdzētajām lietām problēmas saskatāmas aptuveni trešdaļā gadījumu.

“Ap trešdaļu spriedumu tiek atcelti nevis tāpēc, ka ir nepareizi piemērota tiesību norma, kas būtu klasisks kasācijas gadījums, bet gan vienkārši ir nekvalitatīvi izvērtēti pierādījumi,” norāda Strupišs.

Bijuši gadījumi, kad Senāts apgabaltiesas lēmumu atceļ pat trīs reizes pēc kārtas. Lai situāciju mainītu, Senāts regulāri tiekoties ar citu instanču tiesnešiem nolūkā panākt trūkumu novēršanu. Būtisks uzsvars tiekot likts uz arī tiesnešu kvalifikācijas celšanu.

Vienlaikus Senāts vērš uzmanību, ka pirmās instances tiesnesim ir visgrūtākais uzdevums un samērā bieži Augstākā tiesa atstāj spēkā pirmo spriedumu.

“Saprotiet, uz apelāciju jau atnāk kas – uz apelāciju atnāk rajona tiesas spriedums, kurā jau ir izvērtēti pierādījumi, tur jau ir kaut kāds materiāls, par ko spriest. Rajona tiesnesis ir viens, viņam pirmajam jāspriež par to visu, viņam pirmajam jātiek ar to visu galā,” saka Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa.

Nereti akmens metams tieši izmeklētāju lauciņā, kuri sagatavojot nekvalitatīvus pierādījumus. Arī prokuroru darbu, uzturot tiesā apsūdzību, varētu krietni uzlabot. Piemēram, pērn 18 gadījumos prokuroru pieteikumi kasācijas protestam bijuši nepamatoti.

“Atsevišķos gadījumos šajos protestos bijusi situācija, ka lietā ir saskatāmi pārkāpumi, kuriem ir ietekme uz nolēmumu, bet uz šo pārkāpumu vai nu nav norādīts, vai nu ir doma par to bijusi, bet tas nav izdarīts pietiekami profesionāli,” norāda Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja Anita Poļakova.

Paša senāta darbu Strupišs gan vērtē pozitīvi, norādot, ka pērn tiesneši strādājuši ar 112% efektivitāti, jo izskatīti gandrīz trīs tūkstoši lietu. Šis skaitlis ietver pilnīgi visas pērn iesniegtās lietas, kā arī dažus simtus procesu, kas iesākti iepriekšējos gados. Tāpat uzlabojoties arī sabiedrības izpratne par Senāta darbu.

“Sadarbība augstākās varas amatpersonām ar Ministru prezidentu, Valsts prezidentu, Saeimas priekšsēdētāju parāda, ka šī situācija mainās, mainās izpratne par tiesu, mainās izpratne par Senātu un arvien vairāk tiesas tiek uztvertas kā līdzvērtīgs sarunu partneris valsts kontekstā,” skaidro Strupišs.

Tiesneši gan arī turpmāk saredz daudz izaicinājumu. Piemēram, šobrīd daudz neatbildētu jautājumu esot par gaidāmo e-lietu sistēmas darbu. Tāpat nākamajos gados akcentu plānots likt uz kasācijas procesu stiprināšanu un kvalitātes paaugstināšanu.