Audits: Daudzas mazās reģionu slimnīcas atsevišķus pakalpojumus sniedz mazā apjomā

2 komentāri

Saeimā turpinās darbs pie slimnīcu līmeņu reformas. Trešdien deputāti uzklausīja izklāstu par Veselības inspekcijas pērn rudenī sākto auditu. Tas apstiprinājis jau iepriekš pausto, – daudzas mazās reģionu slimnīcas atsevišķus pakalpojumus sniedz mazā apjomā, kā arī tas izmaksā krietni dārgāk nekā lielajās slimnīcās.

Līmeni no viens līdz pieci slimnīcām nosaka pēc pakalpojumu klāsta, ko tās spējīgas sniegt pacientiem. Tagad secināts, ka zemāka līmeņa slimnīcas Latvijā faktiski nespēj piedāvāt atsevišķus tajās paredzētos pakalpojumus vai tie izmaksā dārgi, tādēļ slimnīcas nepieciešams reformēt.

Pie reformas darbs trešdien turpinājās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē. Tur arī prezentēti Veselības inspekcijas slimnīcās veiktie audita dati.

Tā, piemēram, audits uzrādījis krasas atšķirības starp dažāda līmeņa slimnīcās vidēji diennaktī uzņemto pacientu skaitu. Piektā līmeņa slimnīcās, kāda ir arī Austrumu slimnīca, uzņemšanas nodaļās vidēji diennaktī ierodas aptuveni 500 pacientu, tikmēr trešā līmeņa slimnīcās, kāda ir Ogres vai Jūrmalas slimnīca, pacientu skaits ir pat trīs reizes mazāks.

Tikmēr atalgojums šādās slimnīcās ir līdzīgs. Piektā līmeņa universitāšu slimnīcu mediķi vidēji saņem mazāk nekā ceturtā vai trešā līmeņa speciālisti, lai gan nodarbināti ir pat trīs reizes vairāk.

“Tas ir stāsts par to, ka universitāšu slimnīcas neatliekamās palīdzības ārsti nav ieinteresēti kādu lieku dežūru paņemt universitātes slimnīcās, bet izvēlas labāk doties uz trešā, ceturtā līmeņa slimnīcu, kur kopskaitā uzņem mazāk pacientu skaitu, bet alga ir lielāka,” norāda  Veselības inspekcijas vadītājas vietniece veselības aprūpē Anita Slokenberga.

Tāpat audits uzrāda, ka ceturtā līmeņa slimnīcā, kas ir, piemēram, Jelgavas vai Vidzemes slimnīca, viena pacienta uzņemšanas izmaksas ir 90 eiro. Tikmēr otrā līmeņa slimnīcā – Alūksnē vai Bauskā – šīs izmaksas ir trīs reizes lielākas.

Krasi atšķiras arī ķirurģisko pakalpojumu sniegšanas apjomi. Ceturtā līmeņa slimnīcās operāciju skaits dienā variē no aptuveni 15 līdz nieka četrām operācijām dienā, kā tas ir Jēkabpils slimnīcā.

Vēl mazāks operāciju skaits ir trešā līmeņa slimnīcās. Kamēr Madonas slimnīcā veic vidēji sešas operācijas, Krāslavas slimnīcā ķirurģisko operāciju skaits nesasniedz pat vienu dienā.

Iepriekš Veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”) paudusi, ka ķirurģiskā aktivitāte būs viens no galvenajiem rādītājiem, ko slimnīcās vērtēs. Ja tas būs zems, tiks lemts, vai tas ir saglabājams diennakts režīmā. Tagad audita dati ir pamats, lai izdarītu jau konkrētus secinājumus.

“Mūsu mērķis ir palīdzēt slimnīcām attīstīt tās kompetences vai tās spēcīgās jomas, kas katrai no slimnīcām ir. Palīdzēt šo specializāciju vēl vairāk attīstīt. Un palīdzēt arī pārveidot tos pakalpojumus, kuru īstenošanai šobrīd slimnīcai ir ne īsti jaudas, ne paredzamā nākotnē būs,” norāda Viņķele.

Slimnīcu līmeņu reformu plānots pabeigt līdz gada šā gada beigām. Patlaban, pamatojoties uz datiem, norit sarunas ar slimnīcu pārstāvjiem.