Atzīmējot Pasaules gājputnu dienu, iedzīvotājus aicina ziņot par gājputnu novērojumiem

0 Komentāru
Atzīmējot Pasaules gājputnu dienu, iedzīvotājus aicina ziņot par gājputnu novērojumiem
AIVARS ĶESTERIS/F64

Sestdien, 8. maijā, atzīmējot Pasaules gājputnu dienu, Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) aicina vērot gājputnu atgriešanos un reģistrēt savus gājputnu novērojumus, īpaši mudinot to darīt bērnus un jauniešus, informēja LOB pārstāve Kitija Balcare.

Tā ir iespēja piedalīties starptautiskā gājputnu atgriešanās programmā “Dzīvais pavasaris”.

LOB ornitologs Andris Dekants skaidroja, ka pavasara atnākšana daudziem bieži vien saistās ar pirmajiem cīruļa treļļiem vai ķīvītes saucienu. Tas ir labs laiks, lai iemācītos atpazīt Latvijai raksturīgos putnus dabā.

LOB ornitologs Andris Dekants

“Lai šo pavasara un gājputnu atgriešanās gaidīšanas prieku atvieglotu, jaunizdotajā publikācijā “Latvijas ligzdojošo putnu atlanti 1980-2017″ esam pie katras putnu sugas norādījuši arī aptuveno gājputna atgriešanās jeb atlidošanas laiku Latvijā, kas izskaitļots kā vidējais rādītājs desmit gadu griezumā.”

Viņš vēstīja, ka 7. maijs vidēji ir svīres atlidošanas laiks, bet 8. maijs – griezes, brūnās čakstes, mazā svilpja, zaļās vārnas, bišu dzeņa atgriešanās datums.

Pasaules gājputnu dienu maija otrajā nedēļā starptautiski atzīmē kopš 2006. gada ar mērķi pievērst uzmanību gājputnu aizsardzībai, savukārt starptautiskās iniciatīvas “Dzīvais pavasaris” mērķis ir rosināt bērnos interesi par putniem un to aizsardzību, ļaujot piedzīvot putnu migrācijas burvību pašu acīm.

Kā skaidroja LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus, Eiropā tālie migranti, ar to saprotot putnus, kas pārziemo galvenokārt Āfrikā, izņemot mazo svilpi, kas ziemo Indijā, un kas Latvijā atgriežas visvēlāk, ir apdraudēti visvairāk.

“Ziemošanas vietās tos apdraud zemes lietojuma pārmaiņas, migrāciju ceļā – Sahāras tuksneša izplešanās un medības, un arī ligzdošanas vietās, savukārt Latvijā tie nereti cieš no dzīvotņu degradācijas. Īpaši jāmin grieze, brūnā čakste un zaļā vārna, kuru populācijas Latvijā sarūk,” sacīja Ķerus.

Lai palīdzētu apzināt izmaiņas gājputnu populācijās, bērni un jaunieši, viņu ģimenes, draugi un skolotāji vairāk nekā 50 valstīs Eiropā, Āzijā un Āfrikā aicināti reģistrēt gājputnu – baltā stārķa, bezdelīgas, svīres, dzeguzes, krastu čurkstes, smilšu tārtiņa, bišu dzeņa – novērojumus starptautiskās programmas “Dzīvais pavasaris” šeit, vēstot arī pārējo valstu dalībniekiem par to, cik un kādi gājputni un kuros novados novēroti Latvijā.

Savukārt pārējo putnu sugu novērojumus, neatkarīgi no gadalaika, ikviens aicināts reģistrēt dabas novērojumu portālā vai mobilajā lietotnē “Dabasdati.lv”.

Publikācijā “Latvijas ligzdojošo putnu atlanti 1980-2017. Putnu skaits, izplatība un to pārmaiņas” 512 lappusēs apkopota informācija par visām vairāk nekā 220 Latvijā ligzdojošo putnu sugām un to skaita un izplatības pārmaiņām. Tā ir uzskatāma par pēdējās desmitgadēs apjomīgāko un informatīvi bagātāko izdevumu par putniem Latvijā.

Programmu “Dzīvais pavasaris” vienpadsmito gadu koordinē starptautiskā dabas aizsardzības organizāciju savienība “BirdLife International”, ko Latvijā pārstāv LOB. Projekta īstenošanu jau trešo gadu finansiāli atbalsta “BirdLife International” sadarbības partneris – starptautiskais uzņēmums “HeidelbergCement”.

0 Komentāru