Attiecību un seksualitātes konsultante: Krīzes laikā mums ir nepieciešams empatizēt

Pievienot komentāru

Algoritms, kā attiecībās vieglāk būt kopā pandēmijas laikā, ir tieši tāds pats, kā jebkuras citas dzīves krīzes laikā, Go3 podkāstā ”BŪT” norāda klīniskais psihologs, attiecību un seksualitātes konsultante Kristīne Balode.

Partnerattiecībās šādos brīžos ir nepieciešamība emocionāli ventilēties, empatizēt un būt vienam otram līdzās savā dažādībā, pieņemot to, kā dotumu, uzsver Balode. Tāpat krīzes situācijā viņa iesaka stiprināt spēju saskatīt pozitīvo.

”Ir iemīlēšanās fenomens, ko mēs varam lietot, ja mums pietiek drosme krīzes situācijā. Kad cilvēks iemīlas, viņš ”redz ar vienu aci” – ar pozitīvo. Krīzes situācijā būs dabiski, ka mūsu smadzenēm gribēsies uzlasīt slikto informāciju. Ja mēs nerunāsim ar savām smadzenēm, ar cilvēcisko izdzīvošanu instinktu tādā nobriedušā formā, mēs neredzēsim to labo, bet viņš tur būs un pazudīs nebūtībā, jo neviens viņu neuzlasīs,” saka attiecību un seksualitātes konsultante.

Viņa mudina attiecībās stiprināt to ”aci”, kura palīdz justies labāk, nevis ļauties negatīvajai, kura darbosies, gribam mēs to vai nē.

”Mēs esam izdzīvotāji pēc savas būtības. Ir jautājums par to, vai mēs gribam, vai ļaujam sev piedzīvot šo pandēmiju, visu to krīzi, ko tā ienes mūsu katra dzīvē un skatīties, kā varam iziet ārā no viņas kā foršāki, paplašinājušies cilvēki,” pauž Balode.

Kā secināts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētījumā par Covid-19 pirmo vilni, pandēmija ietekmējusi cilvēku seksualitāti. Arī Balode podkāstā piekrīt un akcentē – šis ir temats, par ko pandēmijas laikā aizdomāties.

”Manuprāt, mēs aizmirstam vienu lietu, kas attiecas uz potenciālu izbaudīt vai piedzīvot ceļošā gaismā jebkuru dzīves pieredzi – tā reti iet kopā ar augstu stresa līmeni, bailēm un arī ar agresiju. Kā lai saka…Ja es visu laiku būšu saspringusi, man būs kaut kādas bažas, es nevaru piedzīvot vienu foršu seksuālu pieredzi, lai ko tas manā gadījumā nozīmētu, un vēlams, ka tas nav tikai dzimumakts, bet arī kaut kādas darbības, kas ļauj man sevi sajust kā erotisku būtni, seksuālu būtni, kurai ir ne tikai prāts, bet arī ķermenis un tas ķermenis ir arī justspējīgs,” norāda Balode.

Viņa uzsver – cilvēks ir kontekstuāls, un šobrīd mums apkārt ir visādu stresoru, kā arī nedrošība, bailes un nepārliecinātība. Taču zināmā mērā mums neienāk prātā tas, ka mūsu vitalitāte var būt resurss, kas var mūs nomierināt.

”Mēs esam pieraduši domāt, ka visu ir jāsakārto apkārt un tad es varēšu atlaisties, un man būs tā brīnišķīgā seksuālā pieredze. Mēs neaizdomājamies, ka tas savā ziņā ir ļoti līdzīgi kā ar rīta vingrošanu. Kurš no mums tagad pussešos no rīta, īpaši šobrīd, kad ir drēgns, mitrs un vispār vairāk gribas sakūņoties un koncentrēties uz iekšējo pasauli, tagad lec šausmīgā entuziasmā laukā no gultas, rullē to paklājiņu, un ņemas ar šausmīgu smaidu, nu nē. Ar to pozitīvo seksuālo pieredzi ir tāpat – mums reizēm jāvar ar sevi sarunāt, savā ziņā runa par disciplīnu uz izvēli. Iet iekšā pozitīvā pieredzē, saprotot, jo es biežāk tur būšu, jo es vairāk pie viņas pieradīšu, viņa man liksies dabiskāka un es ieraudzīšu, ka transformācija var notikt pakāpeniski, ka man nav jāgrib to seksu, tiešā veidā runājot, bet es eju iekšā patīkamā pieskārienā, pozitīvā stiprinošā sarunā, maigumā, sirsnībā, mīļumā, empātijā, jutekliskumā un tad es arī sāku gribēt vairāk un vairāk, jo tas rada pozitīvo kontekstu,” skaidro Balode.

Pozitīvais konteksts neradīsies pats no sevis, uzsver Balode.

”Mēs esam pieraduši domāt, ka pozitīvai seksuālai pieredzei ir jābūt spontānai, tas lielā mērā ir saistīts ar to, ka mēs dzīvojam testosterona pasaulē, kur visu nosaka tūlītēja gribēšana, bet pie komplicētiem apstākļiem tā gluži nebūs. Mums reizēm ir jāsāk no otra gala. Lai es varētu sagribēt, man ir jārada pozitīvs konteksts, un tad jau tajā kontekstā es sagribēšanu,” bilst Balode.

Savukārt, runājot par attiecību veidošanu, eksperte akcentē nepieciešamību spēt vienam pieņemt otra dažādību, neprojicēt attiecībās savus priekšstatus par to, kas būtu ”pareizi” vai ”nepareizi”.

”Kāda jēgā būt kopā ar cilvēku, kurš būs tieši tāds pats kā es, tieši tāpat domās, tieši tāpat redzēs pasauli. Es jau nekādā veidā nevaru paplašināties pie labākās gribas, ja tur ir kāds, kurš ir absolūti sinhrons. Attiecības nav par sinhronitāti…Mēs kaut kādu dzīves brīdi noķeram tos mirkļus, kas liekas, ka esam uz vienas lapaspuses, bet visa pārējā dzīve mums ir kaut kur uz divām kājām, varbūt vairākām. Saprotot, cik liels astoņkājis esam, mums ir jāprot to menedžēt. Bet būtībā starp mums vienmēr būs platība, kaut kāda telpa iespējai paplašināties. Ja mēs uz viņu [otru cilvēku] apvainojamies, mēs būtībā apvainojamies uz savu potenciālu paplašināties. Un forši, ka tur ir tas cilvēks, kurš reizēm mūs tracina, jo tad tās arī ir attiecības, tad viņas beidzot notiek. Vai mums tas patīk? Bieži nē, jo tas grauj mūsu priekšstatu par attiecībām,” saka Balode.

Podkāstu ”BŪT” skaties platformā Go3 un ”Tv3 Play”, savukārt, ja esi ceļā sarunu klausies ”Spotify”, “iTunes” un ”Deezer”.

Foto: Sergejs Zavarotņevs