Atlīdzības piedzīšana no ceļu apsaimniekotājiem ir teju neiespējama, braucēja drošība ir tikai paša rokās

0 Komentāru

Mijoties salam ar atkusni, Latvijas autoceļu segums kļūst arvien neprognozējamāks. Ceļā var gadīties gan apledojums, gan arī pavisam nesen radušās bedres. Taču reizēs, kad negadījums noticis, visdrīzāk, ceļa seguma dēļ, tie tik un tā būs autobraucēja vai arī apdrošinātāju izdevumi, jo piedzīt atlīdzību no ceļu apsaimniekotājiem ir teju neiespējami.

Ledus un bedres uz šosejas ir galvenokārt autovadītāja rūpe, jo iespējamais negadījums būs tikai un vienīgi viņa zaudējumi. Vieglāk ir tiem autovadītājiem, kuri veic brīvprātīgo apdrošināšanu, jo tad ir iespēja saņemt apdrošināšanas atlīdzību. Taču apdrošinātāji zina, ka piedzīt atlīdzību no autoceļu apsaimniekotājiem ir gandrīz neiespējami, kas, galu galā, veicina arī polises cenu.

Ekrānuzņēmumi

Ivars Vismanis, ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors

Ja mums būtu iespēja piedzīt regresā lielākajā daļā gadījumu, tas noteikti atstātu iespaidu uz apdrošināšanas cenu, bet, tā kā šādas iespējas šobrīd nav, tad šie zaudējumi tiek iekļauti apdrošināšanas prēmijās.

Apdrošinātāji visbiežāk netērē klientu un savu laiku, necenšoties vērsties pret autoceļu saimniekiem, jo tas ir ilgs un dārgs process. Pirmkārt, nepieciešams gaidīt notikuma vietā, līdz atbrauc ceļu policijas ekipāža. Policistam būtu pareizi jāfiksē visi apstākļi, kas var būt saistīti ar satiksmes negadījumu.

Normunds Krapsis, VP prevencijas pārvaldes priekšnieks

Notikuma vietā jāfiksē visi apstākļi, kas tiek konstatēti notikuma vietā, kam ir saistība ar notikumu.

Taču ne vienmēr policijai ir laiks un iespēja atbraukt uz katru negadījumu. Savukārt bez policijas protokola piedzīt zaudējumus no ceļu apsaimniekotājiem nebūs iespējams, norāda apdrošinātāji.

Iveta Rijniece, BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktore

Šajos gadījumos, kad ir nobraukums no ceļa un ir viena automašīna, tad atkarībā no situācijas, ko klients raksturo policijai, policija pieņem lēmumu nebraukt uz vietas, un šajos gadījumos attiecīgi nav piefiksēts tas, kāds ir bijis ceļu stāvoklis negadījuma vietā, un ir grūti kaut ko piedzīt.

BTA pārstāve raksturo, ka viņiem ir izdevies vairākas reizes uzvarēt un piedzīt no ceļu apsaimniekotājiem atlīdzību, taču tā ir tikai neliela daļa no daudzajiem gadījumiem.

Gan ceļu kaisīšana, gan bedru lāpīšana, autoceļu uzturētāju darbs ir stingri reglamentēts. Tāpēc, ja viņi pilda Ministru kabineta noteiktās normas, tad negadījumā uzturētāju atbildība netiks atzīta. Latvijas autoceļu uzturētāju juriste norāda, ka viens no retajiem gadījumiem, ko viņa atminas, pat nav bijis saistīts ar ceļa segumu, bet pie vainas bija šķemba, kas aiz kaisītāja braucošam auto trāpīja logā.

Iveta Zeidaka, Latvijas Autoceļu uzturētājs juridiskā departamenta direktore

Vidēji gadā mēs izskatām 10 lietas, un no desmit lietām vienā gadījumā tur, kur bijusi mūsu darbība, konkrēti mūsu kaisītājs brauca, pildīja savu darbu… un iebojājis logu, un līdz ar to mūsu darbības rezultātā ir radušies zaudējumi, un apdrošinātājs atlīdzināja.

Juriste piebilst satiksmes noteikumos rakstīto, ka autovadītājam jāizvēlas braukšanas ātrums atbilstoši ceļa apstākļiem. Bedres vai ledus autovadītājam ir jāizbrauc uzmanīgāk, tā ir autobraucēja atbildība braukt iespējami drošāk. Tas nozīmē, ka braucēja drošība ir tikai paša braucēja rokās.

0 Komentāru