Atlīdzībās par ugunsgrēkā Merķeļa ielā cietušajā ēkā apdrošinātajiem dzīvokļiem “Balta” plāno izmaksāt virs 100 000 eiro

Pievienot komentāru
Atlīdzībās par ugunsgrēkā Merķeļa ielā cietušajā ēkā apdrošinātajiem dzīvokļiem “Balta” plāno izmaksāt virs 100 000 eiro
KASPARS KRAFTS, F64

Astoņi no trešdien, 28. aprīlī, ugunsgrēkā cietušajā ēkā Merķeļa ielā esošajiem dzīvokļiem bija apdrošināti AAS “Balta” (PZU grupa) un apdrošinātājs visiem dzīvokļu īpašniekiem ir piedāvājis pagaidu izmitināšanas iespējas, bet atlīdzībās par apdrošinātajiem dzīvokļiem saskaņā ar aplēsēm plāno izmaksāt vairāk nekā 100 000 eiro, informēja kompānijā.

Vienlaikus kompānijā uzsver – šo un līdzīgas ugunsnelaimes, kas izcēlušās cilvēku darbības dēļ, bija iespējams novērst.

Saskaņā ar “Balta” apkopoto informāciju par lielākajām apdrošināšanas atlīdzībām 2020. gadā vislielāko postu nodarījuši ugunsgrēki – no piecām lielākajām izmaksātajām atlīdzībām tādi bijuši četri gadījumi, kopējai atlīdzību summai veidojot ap 2,5 miljonus eiro. Lai gan statistikas dati Latvijā liecina par tendenci ugunsgrēkos bojāgājušo skaitam samazināties, progress nenotiek tik strauji, kā varētu vēlēties. Latvijā vēl ir tāls ceļš mērojams līdz Eiropas attīstīto valstu standartiem ugunsdrošības ziņā, norāda apdrošināšanas.

“Pēc Starptautiskās ugunsdrošības un glābšanas asociācijas jaunākajiem datiem Latvijā ir 4,2 bojāgājušie uz 100 000 iedzīvotāju, un šie rādītāji ierindo mūs blakus austrumu kaimiņiem – Krievijai (5,4), Ukrainai (4,7) un Baltkrievijai (5,5). Igaunijā šis skaitlis ir 3,8, tikmēr Skandināvijas un Somijas rādītāji ir robežās 1,0-1,2. Mūsu ekonomikas izaugsmes temps jau ir krietni tuvāk attīstīto rietumvalstu līmenim, bet ugunsdrošības un bojāgājušo ziņā mēs ievērojami atpaliekam no tām,” dalās “Balta” valdes loceklis Uldis Dzintars.

Viens no izplatītākajiem būvniecības un ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem daudzdzīvokļu mājās ir nepiemērota telpu izmantošana. Kad ēka tiek būvēta, tiek noteikts viens pielietošanas mērķis, taču pēc tam ēka tiek nodota nomniekam, un viņš nereti sāk to izmantot pēc saviem ieskatiem, kas var būt pretrunā ar būvprojektā norādīto pielietojumu un ugunsslodzi. Tad attiecīgi sākotnēji ierīkotā signalizācija un citi drošības pasākumi vairs neatbilst reālajai situācija un nespēj pilnvērtīgi pildīt savu funkciju.

“Ja dzīvojamā ēkā izbūvē vai bez būvdarbiem iekārto cita lietošanas veida telpas, piemēram, viesnīcu, hosteļu un moteļu numurus, šīs telpas jāatdala atbilstoši ugunsdrošības prasībām. Tas pats attiecas uz dzīvojamās mājas iemītnieku plānu ierīkot apavu darbnīcu vai biroju. Plašsaziņas līdzekļos pat esam dzirdējuši par dzīvoklī ierīkotu teātri. Diemžēl šo prasību izvirzīšana un ievērošanas pārbaude iespējama tikai tad, ja pārplānošana un būvdarbi notiek saskaņoti. Līdzšinējā informācija par Merķeļa ielas gadījumu liecina, ka dzīvoklis tika izmantots kā hostelis, neveicot atbilstošu uzņēmējdarbības reģistrāciju un neļaujot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pilnvarotajām personām veikt telpas pārbaudes. Fakts, ka šādā veidā hostelis varēja ilgstoši darboties, liecina, ka diskusija par spēju ātri un iedarbīgi piemērot soda sankcijas ir ļoti aktuāla, lai neapdraudētu citu personu īpašumu un dzīvību,” stāsta Dzintars.

“Balta” eksperts norāda, ka ugunsdrošības jautājuma aktualizēšanā ļoti būtiski ir iesaistīt sabiedrību – privātpersonas un uzņēmumus. “Normatīvo aktu prasību izpilde “ķeksīša pēc” var kļūt par pamatu risku pārtapšanai par reālām nelaimēm. Un, lai gan jau redzam milzīgu progresu cilvēku domāšanas maiņā un attieksmē pret riskiem, vēl joprojām ir nepieciešama izglītošana un izpratnes veicināšana par ugunsdrošības riskiem un to ierobežošanas iespējām,” norāda kompānijā.

“Balta” valdes loceklis Uldis Dzintars

“Bija laiki, kad lielākā daļa sabiedrības automašīnas drošības jostu lietošanu uzskatīja par policijas untumu, nevis savas drošības priekšnoteikumu. Tagad jau cilvēki apzinās, ka jostu lietošana, dienas gaismu ieslēgšana un atbilstošu riepu izvēle ir vajadzīga pašu drošībai. Tieši tādai jābūt domāšanai, kad runa ir par ugunsdrošību – dūmu detektoru uzstādīšanu, pārbūves darbu saskaņošanu, īpašuma apdrošināšanu. Turklāt vienmēr jāpatur prātā, ka mēs nekad nezinām, kas notiek aiz sienas pie kaimiņiem un vai mūsu mājoklis ir drošībā, pat ja mēs paši ievērojam visas prasības.”

Savukārt ugunsdrošība uzņēmumos sākas ar ēkas projektēšanu, materiālu izvēli, apkopi, apmācībām, atbildību un patiesām rūpēm par īpašumu, uzsver uzņēmumā. “Diemžēl arī ne visi uzņēmumi risina ugunsdrošības jautājumus pēc būtības. Bieži vien pieeja šīm prasībām ir formāla, lai minimāla atbilstība ļautu izvairīties no iespējamā soda. Bieži ir gadījumi, kad ugunsdrošības signalizācijas eksistē, bet ir atslēgtas, vai tiek pārkāpti citi drošības normatīvi,” saka “Balta” eksperts.

Kompānijā norāda, ka cilvēku īpašums un arī veselība ugunsgrēka rezultātā cieš. Katrs gadījums ir individuāls un prasa ātru reaģēšanu. Merķeļa ielas ēka bija kopīpašums ar 20 dzīvokļiem. Astoņi bija apdrošināti pie “Balta” un atlīdzībās par nodarītajiem bojājumiem pēc provizoriskām aplēsēm tiks izmaksāti vairāk nekā 100 000 eiro.

“Ugunsnelaimes gadījumā apdrošinātāji arī “dzēš ugunsgrēku”, jo ir vitāli svarīgi pēc iespējas īsākā laikā sniegt atbalstu cietušajiem – noregulēt atlīdzību izmaksu, piedāvāt iemītniekiem citu pagaidu dzīvesvietu. Ņemot vērā, ka daži Merķeļa ielas ēkas dzīvokļu iemītnieki ir palikuši bez jumta virs galvas un ēkā joprojām nav pieslēgta apkure un elektrība, esam sazinājušies ar saviem klientiem, palīdzējuši evakuēt bojāto iedzīvi un nogādāt to uz atbilstošām telpām, kā arī piedāvājuši segt pagaidu izmitināšanas izdevumus un avansa maksājumus pirmās nepieciešamības preču iegādei. Taču proaktīva rīcība ir vēl svarīgāka, lai novērstu šādu gadījumu atkārtošanos nākotnē. Tāpēc ir jāmeklē un jārisina problēmu cēloņi,” uzsver Dzintars.

Kompānijā norāda, ka patlaban apdrošinātāji pārsvarā veic izglītojošu funkciju, organizējot informatīvas kampaņas un izglītojošas apmācības, kā arī piedāvājot drošības rīkus, piemēram, dūmu detektorus privātpersonām vai termogrādu detektorus uzņēmumiem, un veicot padziļinātas risku pārbaudes uzņēmumos.

“Mēs labprāt darītu vēl vairāk un kopā ar Latvijas Apdrošinātāju asociāciju aicinām atbildīgās valsts iestādes ieviest apdrošinātājiem pieejamu reģistru, kur varētu iepazīties ar VID datiem par nereģistrētu uzņēmējdarbību, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) būvju un ēku pārbaužu rezultātiem, uzņēmumu atteikumiem sadarboties ar pārbaudītājiem utt. Šādā veidā apdrošinātāji spētu novērst polišu izsniegšanu bezatbildīgām personām un likumpārkāpējiem, kuriem savukārt tas liegtu iespēju iegūt banku finansējumu un veikt savu saimniecisko darbību,” aicina “Balta” eksperts.

Lasi vēl: