Atklāj elektrolīniju “Igaunijas-Latvijas 3. starpsavienojumu”

0 Komentāru
Atklāj elektrolīniju “Igaunijas-Latvijas 3. starpsavienojumu”

Latvijas un Igaunijas pārvades sistēmas operatori AS “Augstsprieguma tīkls” un “Elering” 25. augustā atklājuši jauno elektropārvades līniju “Igaunijas-Latvijas 3. starpsavienojums”, informēja “Augstsprieguma tīkla” pārstāvji.

Jaunais starpsavienojums darbojas jau kopš šā gada sākuma un ir būtiski uzlabojis elektroapgādes drošumu abās valstīs, palielinājis starpvalstu elektroenerģijas tirdzniecībai atvēlēto jaudu un ir būtisks tīkla pastiprinājums, lai Baltijas valstis 2025. gadā varētu atvienoties no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem, uzsākot sinhronu darbu ar Eiropu.

“Enerģētiskā neatkarība ir mūsu valsts drošības neatņemama daļa. Igaunijas-Latvijas 3. starpsavienojuma atklāšana šodien ir simbolisks notikums – tas nozīmē palielinātu elektroenerģijas plūsmu starp Latviju un Igauniju noslēdz Baltijas valstu integrāciju vienotā elektroenerģijas tirgū”, atklāšanas ceremonijā sacīja K. Kariņš.

“Jaunais Igaunijas – Latvijas starpsavienojums ir būtisks solis elektroapgādes drošuma uzlabošanā. Maģistrāle, kas dos iespēju pārvades tīklam pieslēgt ne tikai jaunus patērētājus, bet arī jaunus elektroenerģijas ražotājus. Šī savienojuma darbība, kopīgs AST un “Elering” darbs tā nodrošināšanā būs pietiekams pamats, lai Latvijā un Igaunijā rastos jaunas atjaunojamo resursu elektrostacijas, kas ļaus mums kopīgi sasniegt Eiropas zaļos mērķus,” jaunā savienojuma atklāšanā teica AST valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Projekta ietvaros Latvijā izbūvēta 330 kV augstsprieguma elektropārvades līnija no Rīgas TEC-2 līdz Igaunijas robežai 176 kilometru garumā: jauna elektropārvades līnija aptuveni 28 kilometru garumā no Igaunijas robežas līdz esošajam elektropārvades līnijas koridoram posmā Rūjiena-Aloja, tālāk tā turpinās pa esošās 110 kV līnijas koridoru gar Aloju, Limbažiem un Skulti līdz Saulkrastiem. Savukārt tālāk līnija ir izvietota blakus topošajam ”Rail Baltica” dzelzceļam. Projekta ietvaros arī veikta apakšstacijas Rīgas TEC-2 paplašināšana, savukārt Igaunijas pārvades sistēmas operators ”Elering” izbūvēja šīs līnijas daļu Igaunijas teritorijā līdz 330 kV apakšstacijai Kilingi-Nemme, un drošai starpsavienojuma darbībai izbūvēja  jaunu 330 kV līniju Harku-Sindi.

Kopumā 3.starpsavienojuma projekta izmaksas 330 kV līnijai starp apakšstacijām Rīgas TEC-2 Latvijā un Kilingi-Nemme Igaunijā un Igaunijas iekšējai 330 kV līnijai Harku-Sindi ir 170milj. EUR, no kuriem 112 milj. EUR Eiropas Savienības Infrastruktūras savienošanas finanšu instrumenta (CEF) piešķirtais līdzfinansējums. Latvijā projekta “Igaunijas – Latvijas trešais 330kV starpsavienojums” būvniecībā ieguldīti 79 milj. EUR, no kuriem 65% ir CEF piešķirtie līdzekļi.

Jaunā līnija par vismaz 600 MW palielinās pašreizējo Igaunijas – Latvijas šķērsgriezuma pārvades jaudu. Līdz šim tā nebija pietiekama, lai nodrošinātu pieprasīto elektroenerģijas tirdzniecības apjomu starp Latviju un Igauniju, kā rezultātā noteiktās stundās veidojās sastrēgumi un elektroenerģijas cenu starpība. Pilnībā pārvades jaudu deficītu Igaunijas-Latvijas šķērsgriezumā plānots likvidēt līdz 2024. gadam, kad noslēgsies līniju Valmiera–Tartu un Valmiera–Tsirgulīna rekonstrukcijas. Projekts “Igaunijas–Latvijas trešais 330kV starpsavienojums” ir arī nozīmīgs energoapgādes drošumam un stabilai elektropārvades tīkla darbībai gan Latvijā, gan arī Baltijā kopumā.

Elektropārvades līnijas projektēšanas un izbūves darbus veica pilnsabiedrība “EE-LV Interconnection”, ko veido Latvijas SIA “Elko”, Polijas AS “SELPOL” un Igaunijas AS “LEONHARD WEISS ENERGY”, savukārt darbus apakšstacijā RīgasTEC-2 veica “Empower AS filiāle Latvijā”.

Darbs pie jaunās līnijas projekta tika aizsākts 2012. gadā, iesniedzot pieteikumu Vides pārraudzības valsts birojam un 2014. gadā tika uzsākts ietekmes uz vidi novērtējums, un notika projekta sabiedriskās apspriešanas. Balstoties uz AST un “Elering” kopīgi iesniegto pieteikumu, 2014. gada oktobrī projektam  tika piešķirts 65% līdzfinansējums no Infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem (CEF – Connecting Europe Facility). 2016. gadā tika izsludināts konkurss par projektēšanas un būvniecības darbiem un Ministru kabinets, ņemot vērā projekta nozīmīgumu, projektam piešķīra nacionālo interešu objekta statusu. Jaunās līnijas būvniecības projekts tika aizsākts 2018. gada sākumā, parakstot projektēšanas un būvniecības darbu līgumu, pirmais balsts pacelts 2019. gada maijā, līnijas būvniecība tikai pabeigta 2020. gada decembrī, bet ekspluatācijā tā tika nodota šā gada martā.

AST ir Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina nepārtrauktu, drošu un ilgtspējīgi efektīvu elektroenerģijas pārvadi visā Latvijā. Tā vīzija ir kļūt par reģiona vadošo pārvades sistēmas operatoru, kas operatīvi un sekmīgi ievieš uz attīstību vērstas izmaiņas. AST pieder dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS “Conexus Baltic Grid” 68,46 % kapitāldaļu.

0 Komentāru