Vērienīgi atjaunota Jelgavas pils

0 Komentāru
Vērienīgi atjaunota Jelgavas pils
PUBLICITĀTES FOTO

Lielākajā baroka laika celtnē Baltijā, Jelgavas pilī, kas vienlaikus ir arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) galvenā ēka, 2020. gada izskaņā noslēgušies apjomīgi atjaunošanas darbi, informē LLU.

Paveiktie darbi mērķtiecīgi īstenoti četru gadu laikā, lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti un modernizētu LLU zinātnes un studiju infrastruktūru. Būvdarbi pilī norisinājās pakāpeniski, sākoties no pils Dienvidrietumu stūra, līdz ar to studiju process tajā netika pārtraukts un turpinājās visu laika periodu.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere

“Lai gan universitāte nepārtraukti bija rūpējusies par vēsturisko ēku, lai tajā būtu atbilstoši studiju un darba apstākļi, tās fasāde bija sabrukusi, ēkai bija lieli siltumenerģijas zudumi un novecojusi ventilācijas sistēma. Līdz ar to pirms sešiem gadiem pieņēmām lēmumu īstenot apjomīgus energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus un ieguvām Valsts kultūrkapitāla fonda finansējumu pils renovācijas darbu projektēšanai. Jau pēc gada iesniedzām projekta “Jelgavas pils energoefektivitātes nodrošināšana” pieteikumu Emisijas kvotu izsolīšanas instrumentam un sākām tā īstenošanu.”

Energoefektivitātes pasākumu galvenais mērķis bija sasniegt oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu 131121,53 kilogrami ogļskābās gāzes (CO2) gadā un enerģijas patēriņu apkurei, kas uz ēku aprēķina platību pēc projekta īstenošanas beigām nepārsniegs 63,28  kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā. Šajā nolūkā četru gadu laikā pilī izbūvēta ventilācijas sistēma, uzstādot rekuperācijas sistēmu ar attālinātu vadību, kas nodrošina kvalitatīvu gaisa apmaiņu.  Tāpat 14 rekuperācijas iekārtas uzstādītas pils bēniņos un visās pils telpās izbūvēta ventilācijas sistēma, ņemot vērā katras telpas unikalitāti. Ar beramo vati nosiltināti pils bēniņi un izbūvētas laipas, kas turpmāk nodrošinās piekļuvi ventilācijas iekārtām.

Paralēli ventilācijas sistēmas izbūvei pilī ir izgatavotas un atjaunotas 26 ārdurvis un sešas balkona durvis, kā arī izgatavots 701 jauns logs, atjaunoti un restaurēti 79 logi un restaurēti 16 logi. Tādējādi plānots ievērojami samazināt ēkas siltumenerģijas zudumus.

Vieni no apjomīgākajiem darbiem bija saistīti ar Jelgavas pils fasādes atjaunošanu, ko apgrūtināja pils īpašā atrašanās vieta uz salas starp divām upēm un nepārtraukti augstais mitruma līmenis ēkas pamatos. Pils fasādē tika izbūvēta elektroosmozes sistēma mūra žāvēšanai. Pils fasādes stiprināšanas un atjaunošanas darbi sākti pēc tās efektivitātes izvērtēšanas. Kopumā atjaunota fasāde 11 932,21 kvadrātmetru platībā. Atjaunoti četri pils balkoni, Austrumu fasādes kāpnes, nostiprinot konstrukciju un ieklājot jaunu granīta segumu, un izgatavoti jauni, meistara kalti vārti Ziemeļu caurbrauktuvei.

LLU informē, ka Jelgavas pils atjaunošanas darbi mērķtiecīgi plānoti, lai saglabātu nākamajām paaudzēm unikālo arhitektūras pieminekli un paaugstinātu pils energoefektivitāti. Turklāt LLU paralēli modernizējusi studiju un zinātnes infrastruktūru, tādēļ papildus energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem pilnveidota studiju un zinātnes infrastruktūra. Izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Zemkopības ministrijas finansējumu modernizētas auditorijas, laboratorijas un koplietošanas telpas. Tādējādi studējošajiem pieejama pilnībā atjaunota studiju vide, kas aprīkota ar atbilstošām tehnoloģijām.

Nozīmīgas pārvērtības piedzīvojusi Jelgavas pils Svētku zāle, kas ir LLU Aula, Sudraba un Zelta zāles, kā arī hercoga guļamistaba. Šo telpu ansamblis pils Dienvidu spārnā veidots kā Bioekonomikas un ilgtspējīgo resursu vadības centrs, kas atklāts 2018. gada pavasarī un tiek izmantots zinātnes popularizēšanas pasākumiem, starptautiskās sadarbības veidošanai un dažādu studiju aktivitāšu īstenošanai. Pateicoties infrastruktūrai, to regulāri izmanto arī e-konferenču organizēšanai ar universitātes starptautiskās sadarbības partneriem un zinātniekiem visā pasaulē.

Lai gan visi atjaunošanas darbi ir noslēgušies, ievērojot aktuālās epidemioloģiskās drošības prasības Jelgavas pils savas durvis interesentiem vērs tikai 2021.gada vasarā, kad arī tiek plānots oficiāls pasākums par godu pils atjaunošanai un 283 gadu jubilejai.

Būvdarbus Jelgavas pilī veica Pilnsabiedrība “PST un ARMS” un būvdarbu vadītājs bija Mindaugas Matas. Autoruzraudzību nodrošināja SIA “Arhitektūra un vide” autoruzraugs Liesma Markova un SIA ”Lūsis V” autoruzraugs Dzintars Grīvnieks. Būvuzraudzību veica SIA ”Būves un būvsistēmas” būvuzraugs Nikolajs Jankovskis. Energoefektivitātes pasākumu īstenošanā izmantots Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta un Zemkopības ministrijas finansiāls atbalsts.

Fona informācija: Jelgavas pils kā hercogu rezidences izbūve sākta vecās koka pils vietā 1738.gadā pēc itāļu izcelsmes arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli projekta, bet 20. gadsimtā, kad nolemts pilī izvietot toreizējo Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju (tagad LLU), papildināta ar Rietumu spārnu atbilstoši arhitekta Eižena Laubes iecerei. Pils tika nopostīta Otrā Pasaules kara laikā, taču ir viena no nedaudzajām Kurzemes un Zemgales hercogistes (1562-1795) galvaspilsētas ēkām, kas saglabājusies no 1944. gadā sagrautās Jelgavas pilsētas. Pilij ir arī divas, arhitektoniski līdzīgas “māsas” – mazākā Rundāles pils Latvijā un lielākā Ziemas pils Krievijā, kuras atšķirībā no Jelgavas pils mūsdienās galvenokārt pilda kultūrvēsturiskas funkcijas un izveidotas kā muzeji.

Vairāk nekā 80 gadus Jelgavas pils tiek izmantota LLU vajadzībām. Vērienīgākos atjaunošanas darbus pils pēdējo reizi piedzīvoja 20. gadsimta 50., 60. gados, kad ēkā novērsti Otrā Pasaules kara postījumi. Vairāku gadu desmitu laikā iepriekš rekonstruētas atsevišķas pils daļas un ēkas iekšpagalma fasāde.
0 Komentāru