Atgriešanās Latvijā 30% reemigrantu izrādījusies rūgta vilšanās

1 komentārs

Nespējot Latvijā atrast piemērotu darbu ar vēlamo algu, izjūtot darba devēju nelabvēlīgu attieksmi, tostarp aplokšņu algas, pieredzot problēmas ar mājokļa atrašanu, bērnu integrāciju skolā un citiem aspektiem, trešdaļa reemigrantu ir dziļi vīlušies un ir gatavi atkal braukt prom no Latvijas. Tā liecina Latvijas Universitātes nupat veiktā aptauja.


Inta Mieriņa, LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore:

Daudziem ārzemēs ir palikuši kontaktu tīkli, pat mājoklis, haltūras tipa darba. Aptaujā redzam, ka daudzi šo saikni ar ārzemēm vēl ir saglabājuši. Viņiem nav grūti vienā brīdī sapakot somas un aizbraukt atkal.

Pēc atgriešanās Latvijā reemigranti meklē darbu, kur algā pēc nodokļu nomaksas paliek vismaz tūkstoš eiro, lai saglabātu līdzvērtīgu ienākumu apjomu kā dzīvē ārzemēs. Lielākajai daļai tas neizdodas.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Inta Mieriņa, LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore:
Mēs redzam to, ka daudziem finansiāli ir grūtības Latvijā. Iespējams, tas saistīts ar to, ka pierasts pie cita dzīves līmeņa.

Negatīvas sekas tagad izpaužas tiem, kuri reiz Latvijā strādāja kvalificētu darbu, bija profesionāļi, bet ārzemēs emigrācijā ilgstoši strādāja mazkvalificētos amatos. Šajā laikā viņi ir “izkrituši no aprites”. Taču ir liela daļa tādu, kas ārzemēs tieši ir profesionāli bagātinājušies savā jomā.

“Viena no galvenajām lietām, ko cilvēki, kas atgriežas, min, ir tas, ka viņiem ir bijušas grūtības pierast pie atšķirīgas darba kultūras. Šie cilvēki atgriežas, pieraduši pie jauniem darba modeļiem, pieraduši pie cita veida, kā strādāt, bet te saskaras ar pretestību, ka šeit lietas notiek citādāk,” stāsta Mieriņa.

Reemigranti ir ar lielu uzņēmējdarbības potenciālu

Pētījums rāda – 20% reemigrējušo iedzīvotāju domā par savu uzņēmumu, jo dzīvošana ārzemēs devusi drosmi. Aptaujā piedalījās arī Ernests Jenavs, kurš pēc mācībām un darba Londonā un Mančestrā ir nodibinājis Latvijā strauji augšu informāciju tehnoloģiju uzņēmumu.

Ernests Jenavs, ”Edurio” īpašnieks:
Cilvēki, kas atgriežas no dažādām pasaules malām atpakaļ, mums ārkārtīgi uzlabo šo iespēju izprast, kā domā mūsu klienti Amerikā, Kanādā vai jebkur citur.

Ernests pats kā reemigrants apzinās ārzemju latviešu zināšanu un prasmju vērtību, tāpēc savā uzņēmumā apzināti nodarbinājis citus reemigrantus.

Ernests Jenavs, ”Edurio” īpašnieks:
Tuvu pusei komandas pavadījusi laiku ārzemēs. Manuprāt, tas sniedz ļoti unikālu pieredzi un skatu. Tajā skaitā divi komandas dalībnieki ir otrās un trešās paaudzes latvieši, auguši diasporas ģimenē, un tas kopā padara mūs par komandu, kas spēj domāt par globālu tirgu.

Taču šo zināšanu potenciālu plaši nenovērtē Latvijas darba tirgū citi uzņēmēji. Vakanču portāla CVonline eksperts stāsta – meklējot jaunus darbiniekus, uzņēmēji speciāli nemeklē kandidātus reemigrantu vidū.

Kaspars Kotāns, ”CV-Online Latvia” personāla atlases nodaļas vadītājs:
Nav svarīgi, kurā valstī un cik ilgi tur dzīvojis. Protams, jebkura papildu lieta, piemēram, tas, ka cilvēks ir strādājis multikulturālā vidē, viņam ir papildu svešvalodas zināšanas… Taču tie ir tikai kā plusi, bet primārā lieta tomēr ir kompetence, ko cilvēks var dot potenciālajam darba devējam.

Latvijas Universitātes Migrācijas un diasporas pētījumu centra jaunākā aptauja rāda, ka visvairāk reemigrantu ārzemēs gūtās zināšanas novērtē darba devēji Latvijas finanšu sfērā, bet vismazāk vai nemaz – būvniecībā.

Turklāt šie ir tikai vieni no agrīnajiem secinājumiem Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas centra pētījumā. Tikko noslēgusies aptauja, kurā par savu pieredzi atkal iedzīvoties Latvijā dalījās trīs tūkstoši iedzīvotāju. Tik apjomīgs reemigrantu pētījums ir pirmo reizi. Pilni rezultāti būs zināmi janvārī.

Foto

TOP komentāri

  • Zinta
    +1 +1 0

    Zinta

    ĻOTI LIELA VILŠANĀS LATVIJĀ NAV GAISA LAI DZĪVOTU NORMĀLU DZĪVI.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl