Atbalsta programma “Plecs” centīsies līdz 2021. gadam panākt bērnunamu likvidēšanu

0 Komentāru
Atbalsta programma “Plecs” centīsies līdz 2021. gadam panākt bērnunamu likvidēšanu
Atbalsta programmas "Plecs" vadītāja Līva Fomrate (Foto: Dāvis Ūlands/f64)

Labklājības ministrijā arī valda pārliecība, ka savulaik pasludinātais mērķis – līdz 2021. gadam panākt, lai Latvijā vairs nebūtu bērnu namu – nav utopija. Tam teorētiski piekrīt arī nevalstiskās organizācijas, kas nodarbojas ar adopcijas jautājumiem.

Vēl vairāk – tās uzskata, ka, pareizi sakārtojot sistēmu, šos augstos mērķus varētu sasniegt arī ar daudz mazākiem tēriņiem nekā šobrīd.

Aizvien biežāk sabiedrībā runā par to, kā panākt, lai ikkatrs Latvijas bērns dzīvotu ģimenē. Ja pirms pusgada bērnunamos dzīvoja vairāk nekā 1000 bērnu, tad šorīt tajos pamodās vien 800.

“Sabiedrība Latvijā ir ļoti sirsnīga un pretimnākoša, un to parāda daudzais finansiālais atbalsts, ka mēs esam gatavi ziedot, lai bērni nedzīvotu bērnu namā. Bet nākamais solis, kas katram sev ir jāuzdod – vai es esmu gatavs būt tā ģimene, kas uzņems bērnu no bērnu nama?” retoriski jautā labdarības organizācijas “Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta.

Apmēram trešdaļa Latvijas ģimeņu apsvērušas iespēju uzņemt bērnu no bērnunama vai nelabvēlīgas ģimenes, tā liecina organizācijas “Plecs” aptauja. Tomēr tā rīkoties daudzus attur dažādie šķēršļi, kuri lieki sarežģī un paildzina bērna nonākšanu ģimenē.

Piemēram, Kaspars Prūsis jau septiņus gadus audzina adoptētu puiku un, atceroties paša grūti mēroto ceļu, tagad sniedz atbalstu citiem, kuri nolēmuši spert tādu pašu soli.

Kaspars Prūsis
adoptētājs

Pašam ejot tam cauri, redzēju, ka tas atbalsts adoptētājiem ir diezgan mazs. Ne tikai finansiālais, bet arī morālais. Tāds, ka kāds sniegtu padomu. Pirmais, ko es atceros, bija jautājums no bāriņtiesas, es ceru gan, ka tas tagad mainās: “Kam jums to vajag? Jums taču ir savi bērni!”. Tā doma ir, ka tas ir tikai tiem, kuriem nav bērnu. Respektīvi, nevis to bērnu problēmu risināšana, bet vecāku problēmu risināšana. Tas bija tā bēdīgi.

Situācija esot strauji uzlabojusies, nevalstiskās organizācijas pēdējā pusgada laikā ieviesušas milzu pārmaiņas. Piemēram, ir izveidots pabalstu kalkulators, kurā viss pieejamais materiālais atbalsts tiek aprēķināts un izskaidrots vienotā sistēmā, tāpat ir mainīts uzņemošo ģimeņu un bērnu satikšanās formāts.

“Līdz šim ģimenes satikās ļoti, ļoti formālā vidē. Kā līdzību var minēt darba interviju, kur gan bērni, gan ģimenes jutās ļoti sasaistīti. Piedāvājam satikšanos brīvā dabā, pārgājienā,” atklāj atbalsta programmas “Plecs” vadītāja Līva Fomrate.

Tomēr līdz mērķa sasniegšanai, lai Latvijā visiem bērniem būtu ģimene, darāmā vēl ir daudz. Būtiskākais, – Labklājības ministrijai jāiemācās izvērtēt prioritātes. Tad pietiktu pat ar uz pusi mazākām investīcijām, nekā tiek tērēts šobrīd.
Jānis Erts
atbalsta programmas “Plecs” stratēģiskais vadītājs

Viss atbalsts, kas ir sakoncentrēts, visi 16,5 miljoni ir sakoncentrēti bērna īstermiņa aprūpētājiem, kas ir bērnu nams vai audžuģimene, nevis ilgtermiņa. Tādējādi bieži vien nozare pati brīnās, ka tas nevirzās un nekustās uz priekšu.

Ministrijā atzīst, ka mainīt stagnējošo sistēmu nebūs viegli. “Problēma ir tajā, ka ir ierastas sistēmas. Piemēram, institūcijas, cilvēki ir pieraduši tā, kā ir. Praktiski, šis risinājums vai skatījums ir nedaudz ilgtermiņā. Mēs skatāmies katras dienas problēmu un mēģinām kaut kā atrisināt,” norāda labklājības ministrs Jānis Reirs (Vienotība).

Kā pirmo ministrs sola izpildīt mājasdarbu par adoptētāju finansiālu atbalstīšanu.

0 Komentāru