1 komentārs

ASV pieredze liek uzmanīties, vai informatīvā kara taktika, ko piekopusi Krievija, netiks izmantota arī Latvijā nākamā gada Saeimas priekšvēlēšanu laikā

Eksperti jau tagad aicina deputātus domāt par likumu izmaiņām, lai ļautu identificēt ārvalstu ietekmi. Taču svarīgākais aicinājums izskan pilsoņu virzienā – piedomāt pie tā kādus informācijas avotus izmantojam.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Vēlēšanu cīņa par prātiem un sirdīm notikusi vienmēr un 21. gadsimta rīku izmantošana savu mērķu sasniegšanai nav nekas unikāls, uzskata Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs. Taču jāšaubās, vai sociālo tīklu ietekme ir tiešām tik liela – pagaidām pētījumi rāda pretējo.

“Ja tu jau tici, ka Krievija ir atbrīvojusi Austrumukrainu un Krimu, tikai tad šie vēstījumi tevi uzrunās. Nav tā, ka viņi ar šīm manipulācijas metodēm pārliecina cilvēkus, kuri absolūti nedomā to, ko Krievija vēlas, lai viņi domātu. Kas problēma, ka politiķi nekritiski Krievijas informāciju un pasniedz to, kā leģitīmu faktu,” saka Hiršs.

Cīņa par potenciālo elektorātu nenoliedzami notiks, taču tā būs sadalīta pa mērķauditorijas kategorijām, pauž ārpolitikas eksperts Māris Cepurītis. Iedzīvotājiem vecumā līdz 45 gadiem uzticams informācijas avots ir internets un sociālie mediji, bet iedzīvotājiem pēc 45 gadu vecuma dominē tradicionālie mediji.

“Vēlēšanu kontekstā Krievija, visticamāk, izmantos tradicionālos kanālus. Pirmkārt, tie ir pārbaudīti, otrkārt, potenciāli var uzrunāt iedzīvotājus, turklāt tie neprasa tik lielu jaunu resursu ieguldīšanu,” norāda Cepurītis.

ASV piemērs rādot, ka sociālie tīkli ir ietekmīgi un var prognozēt, ka zināma aktivitāte būs arī šeit – gan ar pērkamām reklāmām, gan interneta “troļļu” aktivitātēm. Sociālajos tīklos ir iespējams ļoti precīzi atrast vēlamo mērķauditoriju, turklāt praktiski nav iespējams izsekot tur izlietoto finansējumu. Kā rāda amerikāņu pieredze, apzināti šķelt un konstruēt konfliktu, nav nedz sarežģīti, nedz ārkārtīgi dārgi.

“Piektais apmeklētākā vietne ir “VKontakte” un 10.vietā – “Odnoklasniki”. Divas Krievijā bāzētas vietnes, kurās nav iespējams izkontrolēt ne par reklāmām, ne finansējumu, kas rada zināmus riskus,” saka Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks.

Eksperti aicina likumdevējiem domāt izmaiņām normatīvos, kas ļautu identificēt ārzemju ietekmi, taču visupirms atgādina sabiedrībai domāt kritiski un izmantot dažādus informācijas avotus.

TOP komentāri

  • Alberts Dzintars
    +1 +1 0

    Alberts Dzintars

    Aber kā tad savādāk, Putins ir visur, ja jau pat jeņķu demokrātiju izvaroja, mūs saldajā atstāja.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl