Komentāri
ASV dzimusi latviete: Jā gan, Rīgas ielās latviešu valodu dzird maz, Rīga kļuvusi par kosmopolītisku metropoli
F64

Vai latviešu valodas pastāvēšana Latvijā ir apdraudēta un vai cilvēki vēl aizvien no latviešu valodas saziņā ātri vien pāriet uz krievu valodu? – par šiem un citiem novērojumiem ārzemju latviešu medijam Brīvā Latvija stāsta ASV dzimusī Indra Ekmane, kas pārcēlusies uz dzīvi Rīgā un veic akadēmisku pētījumu par integrāciju un saziņu Latvijā.

Uz jautājumu, vai, viņasprāt, latviešu valoda ir apdraudēta, Ekmane atbild: “Latvijā ne tik ļoti kā Amerikā. Un šo pārliecību man sniedz vērojumi, ka, piemēram, jaunieši brīvi runā latviski, kā arī vērojumi, ka cilvēki, kas nule sarunājušies krieviski, pasūtinot ēdienu kafejnīcā vai iepērkoties, ar vien vairāk “pārslēdzas” uz latviešu, uz valsts valodu”.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Ekmane arī novērojusi, ka galvaspilsētā Rīgā latviešu valoda dzirdama salīdzinoši maz. “Jā gan, Rīgas ielās latviešu valodu dzird maz, vairāk skan ne vien krievu, bet arī vācu un angļu valoda. Tas liecina, ka Rīga kļuvusi par kosmopolītisku metropoli, kas jau ir galvaspilsētu “liktenis” visā pasaulē. Nevaru gan spriest par valodas situāciju Rīgas mikrorajonos, jo dzīvoju centrā,” norāda ASV dzimusī pētniece, kuras tēvs ir latvietis, bet māte – amerikāniete.

Indra Ekmane

Tētis (Rolfs Ekmanis) stingri uzskatīja, ka jāmācās latviešu valoda un jānostiprina gramatika, jāapgūst latviešu literatūra un vēsture. Mātei (viņa ir amerikāniete) bija svarīgi, lai es iemācītos dziedāt un dejot. Viņa uzskata, ka būt latvietei ir kaut kas brīnumains un vērtīgs, un viņa gribēja, lai es to izjustu gan intelektuāli, gan arī mākslinieciski.

Sava pētījuma ietvaros Ekmane strādāja tā dēvētajā divplūsmu skolā Daugavpils novadā. Skoliņā mācījās bērni arī no krievvalodīgām ģimenēm. “Visi viņi ļoti labi runā latviski, taču savā starpā runā gan latviski, gan krieviski – tas viņiem nav būtisks jautājums – bērni vienkārši runā. Man, kas nezina krievu valodu, dažbrīd nebija viegli saprast, kas ap mani notiek, bet komunikācijas līmenī nebija problēmu,” stāsta pētniece. “Runāju ar poļu skolēniem Daugavpilī, jautāju, kā viņi jūtas. Man atbildēja – esam poļu latvieši, kas dzīvo krievvalodīgajā pilsētā. Viņi ikdienā runā trīs valodas, kas viņiem ir bagātība. Poļu ģimnāzijas skolotāja man arī teica, ka viņas skolēni ir laimīgi, jo viņiem ir divas dzimtenes: Polija – tēvzeme, bet Latvija – dzimtene. Šo jēdzienu pati labi saprotu,” viņa norāda.

Lasi vēl