3 komentāri

Valdībā izvērsušās asas diskusijas par Veselības ministrijas ieceri atcelt valsts valodas zināšanu pārbaudi ārvalstu medicīnas studentiem, kuri šeit mācās un vēlas iegūt sertifikāciju, bet Latvijā strādāt negrasās. Šādi studenti mūsu izglītības sistēmā ienes diezgan daudz naudas. Taču Nacionālās apvienības ministri uzskata, ka valodas normas vājināt nevajadzētu – tas esot principa un pat valsts drošības jautājums.

Rīgas Stradiņa universitātē un Latvijas Universitātē arvien vairāk studē topošie mediķi no ārvalstīm. Turklāt pārsvarā no tādām pārtikušām valstīm kā Vācija, Zviedrija, Lielbritānija un citām.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Augstskolās akcentē, – viņi zina, šeit var iegūt labu izglītību, kas nav tik dārga kā dzimtenē. Tomēr atšķirībā no citām Eiropas Savienības valstīm Latvijā, piemēram, stomatologa diploms nav pielīdzināms ārsta sertifikātam. Lai to saņemtu, jāiziet sertifikācijas process. Viena no prasībām ir latviešu valodas zināšanas augstākajā – C1 līmenī.

“Tas ir ļoti liels apgrūtinājums ārzemju studentiem, kuri nestrādās Latvijā, bet apgūst profesiju, lai strādātu Eiropā,” norāda veselības ministre Anda Čakša.

Stingrās valsts valodas prasības ir spēkā aptuveni gadu. Saņemti signāli no Nīderlandes un Lielbritānijas, ka viņu jaunieši uz Latviju vairs studēt nebrauks. Lai nepieļautu augstākās izglītības eksporta lejupslīdi, Veselības ministrija rosina atteikties no prasības zināt valsts valodu tiem ārzemju studentiem, kuri grasās praktizēt ārvalstīs.

“Ja viņi grib strādāt Latvijā, viņiem vienalga ir jāpierāda savas valsts valodas zināšanas. Mēs esam par to, ka Latvijā dakteriem ir jāspēj sazināties ar pacientu latviešu valodā, un tas ir augstākais C1 līmenis,” uzskata tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

Nacionālās apvienības ministri valdībā skaļi uzsvēra, ka Veselības ministrijas plāns apdraud valsts drošību. Aizvien vairāk būšot tādu ārstu, kuri nepratīs valsts valodu.

“Tas, ko piedāvāja Veselības ministrija, nebija risinājums, tā bija savas problēmas novelšana uz citiem. Uz Ārstu biedrību, pirmkārt, un uz Valsts valodas centru, kur ir tikai 20 inspektori. Mums nav jācīnās ar nepareizi pieņemtu normatīvu aktu sekām,” saka RSU Zobārstniecības fakultātes dekāne Ilga Urtāne.

Ņemot vērā Nacionālās apvienības iebildumus, valdība atlika šā jautājuma izskatīšanu. Nedēļas laikā koalīcijā būs jāpanāk kompromiss.

TOP komentāri

  • Dzintars Kokars
    +2 +2 0

    Dzintars Kokars

    Lai kāds students pamēģina latviešu valodā mācīties tai pat Vācijā vai Nīderlandē! Galīgi stulba tā Čakša palikusi!
  • s
    0 0 0

    s

    Visās Eiropas valstis ārzemju studentiem vispirms jāapgūst vietējā valoda, Beļģijā, Gentē, piemēram, flāmu valoda, kas vispār ir tikai daļa no Beļģijas.Un kas vispār būs ar neoficiālo angļu valodu kā galveno ES pēc UK izstāšanās?
  • students
    0 0 0

    students

    Grūti vai neiespējami būs saprast, ko saka lektors. Nebūs tak visas lekcijas angļu valodā.
    No kādas partijas tā Čakša, ja gtib,lai Latvijā varētu saņemt par naudu pirktus diplomus? Nevar būt, ka no NA.
    Zinu, ka ASV ārzemju studentiem uzreiz jāliek eksāmens angļu valodā. Ja nenoliek, tad pirmo semestri lekcijas nemaz neklausās, tikai mācās angļu valodu un, protams, maksā naudu par studijām, kamēr neiegūst valodas eksāmenā atzīmi: "Var klausīties lekcijas."

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl