Asteroīds, ziedi, vēstuļu papīrs… Kam 100 gados dots vārds “Latvija”?

Pievienot komentāru
Asteroīds, ziedi, vēstuļu papīrs… Kam 100 gados dots vārds “Latvija”?
EDIJS PĀLENS, LETA

Nosaukums “Latvija” mūsdienu valsts teritorijas apzīmēšanai dzimis salīdzinoši nesen -19. gadsimtā un ir nedaudz vecāks kā pati valsts.

Šodien varam secināt, ka vārds “Latvija” iemūžināts arī citādāk, – lai izrādītu cieņu, godu vai mīlestību pret Latvijas valsti, tās vārdā pēdējos 100 gados ir nosauktas arī vairākas lietas un vietas. Tādu gan nav nemaz tik daudz, ar nelielu izbrīnu atzīst Latvijas atpazīstamības veicinātājas Latvijas institūta vadītāja.

Aiva Rozenberga
Latvijas Institūta direktore

Tas pirmajā brīdī šķiet neticami, bet no otras puses mēs varētu iedomāties, ka cilvēkam šķiet viennozīmīgi skaidrs – Latvija ir Latvija. Un droši vien, ka ir diezgan svēts tas vārds, lai viņu izmantotu pilnīgi, kā saka, uz katra stūra un uz katras lietas, ko mēs radām.

Par Latvijas dzelteno olplūmi pirmās ziņas bijušas jau 18.gadsimtā, to dēvē par tautas selekcijas šķirni. Valsts pirmās neatkarības laikā Latvijas vārdā saukta aitu šķirne “Latvijas tumšgalve”, 20. gadsimta 30. un 40. gadu mijā Latvijas vārdā nodēvēts vēstuļu papīra bloks “Latvija”. Plašs Latvijas vārda lietojums bijis padomu gados, tad radīts flīģelis “Latvija”, arī cūkas šķirne “Latvijas baltā”, kas šobrīd gan iestājusies apdraudēto šķirņu rindā.

Zīmīte “Latvija” bija tāda īpaša lieta. Padomju savienības gados Rīgas Autobusu virsbūvju fabrika jeb RAF sāka ražot mikroautobusus, un diviem modeļiem nosaukumā bija vārds Latvija. Atsevišķi viņu nopirkt nevarēja, bet tas, ko cilvēki gribēja izdarīt, viņi gribēja dabūt sev uz mājām šo uzrakstiņu.

Par “Rafiņiem” dēvētie spēkratu pārstāvji tagad apskatāmi Rīgas motormuzejā. Pārstāv “Rafu” divas paaudzes, bet, kāpēc šiem modeļiem dots vārds “Latvija”, īsti neesot pētīts, ir tikai nojausma.

Juris Vanags
Rīgas Motormuzeja ekspozīcijas vadītājs

Ja loģiski savilksim paralēles, tad mopēdu no Sarkanās zvaigznes rūpnīcu arī sauca par “Rīgu”, Harkovā ražoja radio aparātus “Ukraina”, Latvijā VEFs ražoja radioaparātu “Latvija”. Tā laika tendence ražotajiem priekšmetiem dot nosaukumus, tas ir populāri. Tas vēl ir laiks, kad Berklavs darbojas Latvijā un kad Hruščovs vēl nav iesācis savu pretnacionālsima politiku, un tad arī dot šo nosaukumu “Latvija”.

Pārsvarā šie spēkrati tika ražoti un tos izmantoja valsts iestāžu vajadzībām, slimnīcā, ugunsdzēsējiem, policijai. Bet par tūristu variantu dēvētajam modelim ir vairāk logu, lūka griestos, ērtāks salona.

Kopš 1957. gada RAF, tai skaitā modeļi ar vārdu “Latvija”, tika ražoti 40 gadus. Tātad līdz 90. gadu sākumam. Ap to laiku savukārt Latvijas vārds dots vairākām ziedu šķirnēm, piemēram, dāliju šķirne “Latvian red” un puķuzirnis “Latvian red”. Bet 2015. gadā Latvija kā dāvanu no Nīderlandes saņēma tur radīto tulpju šķirni vārdā “Latvija”. Tulpes sarkanbaltsarkanā krāsā Nīderlande uzdāvināja Latvijai par godu tās prezidentūrai Eiropas Savienības (ES) Padomē.

Augusts Zilberts
Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvis

Simboliski , ka nākamajā gadā – 2016. gadā prezidentūru pārņēma Nīderlande, tāpēc bija kā tāds simbolisks nākotnes sadarbību turpinošs žests no Nīderlandes puses Rīgai.

Šobrīd tulpes pie bibliotēkas vairs netiek stādītas. Tagad tulpju vietā “iesēdies” Rainis.

Tulpju sīpoli, beidzoties Latvijas prezidentūrai tika izdalīti pa visu Latviju, dažādām attālākām pašvaldībām.

Par noslēpumaino kosmosā runājot, Latvijas vārds ir arī tur – mūsu valsts vārdā nosaukts ap Sauli riņķoj asteroīds.

Ilgmārs Eglītis
Baldones observatorijas vadītājs

Liela izmēra, pāri pa 30 kilometriem. Viņam tika piešķirts vārds 1934. gadā, kaut gan atklāts 1933.gadā.

Šobrīd ar 1284. numuru mazo platētu reģistrā ierakstītais asteroīds tika atklāts Vācijā, un tam vārdu “Latvija” uzdāvināja vācu astronomi.

“Saistībā ar to, ka latviešu astronoms sākotnējo ļoti aktīvi darbojās mazo planētu, dažādu arī komētu, ne tikai asteroīdu orbītu aprēķinu metodikas izstrādē,” min Eglītis.

Tomēr asteroīdu “Latvija” ieraudzīt ir grūti. Lai gan Baldones observatorijā izvietots spēcīgākais teleskops Latvijā un spēj saskatīt pat līdz 50 metrus lielus asteroīdus, šobrīd asteroīds “Latvija” atrodas pārāk tālu – aptuveni 450 miljonus kilometru no zemes. Mūsu planētai tas ir gan drošā attālumā.

Mazo planētu reģistrā var uzzināt asteroīda atrašanās vietu un pēc parametriem to aplūkos speciālā interneta vietnē. Asteroīds “Latvija” atrodas pa labi no Piena ceļa, starp skorpiona un oposuma zvaigznājiem. Bet, lai ieraudzītu Latviju, būtu jādodas tālāk uz Dienvidiem, tuvāk Etiopijai vai Ēģiptei.

Ja līdz zvaigznēm mums vēl ir tālu, tad pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, ne tikai vārdu “Latvija”, bet visas valsts kontūru var izstaigāt kaut Londonā – Latvijas institūts pirms pāris gadiem izveidojis digitālo karti un sāka aicināt cilvēkus visā pasaulē, lai kur tie atrastos, izveidot Latvijas kartes kontūru, to izskriet, izbraukt vai izstaigāt un dalīties ar to sociālajos tīkos.

Speciāla aplikācija telefonā paredz, ka šī karte paliek pašam lietotājam. Šobrīd šādas Latvijas kartes uzzīmētas jau ļoti daudzās pasaules valstīs.

Aiva Rozenberga
Latvijas Institūta direktore

Tā emocionālā saite, vienalga, kur pasaulē atrodies, tā Latvija nāk līdz ar tevi. Gandrīz tikai Antarktīda un Arktika ir tā vieta, kur nav kartes Latvija.Līdz ar to, tā ir gan dāvana Latvijai, tāds pagodinājums Latvijai simtgadē, no mūsu pašu cilvēkiem visā pasaulē, gan arī reizē dāvana tās pilsētas iedzīvotājiem.

Tomēr, kāpēc Latvijas vārds lietām mūsdienās tiek piešķirts arvien mazāk. Latvijas institūta eksperte pieļauj – tas apliecina to, ka mēs jūtamies gana stabili kā valsts. Viņa pauž pārliecību, ka Latvijai ir ar ko lepoties, un ir idejas, kas maina pasauli un kāpēc gan tām nevarētu piešķirt arī Latvijas vārdu.