Ārzemēs studējoši arhitekti Latvijā sastopas ar grūtībām šeit atzīt savu diplomu

2 komentāri

Ārzemēs izstudējušie arhitekti sastapušies ar grūtībām Latvijā atzīt savu kvalifikāciju. Atgriežoties mājās, atsevišķu augstskolu absolventiem ir grūtības pierādīt iegūto izglītību, kas nereti noved pie tā, ka jaunietim nākas doties atpakaļ svešumā, kur iegūtais diploms tiek novērtēts. Bieži vien aizbraukušie studenti nemaz nezina, ka ārzemēs iegūtā izglītība netiks Latvijā automātiski atzīta.

Arhitekte Ilze izglītību ieguva Rīgas Celtniecības koledžā, bet profesionālo bakalauru – “VIA University College” Dānijā. Atgriežoties Latvijā, viņa sastapās ar grūtībām iestāties maģistros, jo Rīgas Tehniskā Universitāte Dānijā iegūto izglītību pielīdzināja 2. kursa līmenim.

Līdzīga pieredze kā Ilzei ir arī citiem viņas amata brāļiem, taču neviens no uzrunātajiem nevēlējās runāt televīzijas kameras priekšā, baiļojoties par savām nākotnes darba iespējām.

Savu viedokli Ilze TV3 ziņām pauda rakstiski:

Dānijā mums bija pieci priekšmeti, salīdzinājumā ar RTU n-tajiem. Projektus, izņemot diplomdarbu, mēs izstrādājām grupās, komandās – kā tas notiek reālajā dzīvē arhitektu un projektēšanas birojos. Mēs strādājām ar reāliem projektiem.

Dānijā mums mācīja tikai jaunākās būvniecības tendences un to, kā REALIZĒT savu ideju, nevis kā to uzgleznot, lai izskatās skaisti noformēts uz papīra.

Es neesmu ar mieru iztēloties, ka man nav izglītības un visu sākt no jauna tikai tāpēc, ka kāds vēlas uzturēt monopola sistēmu šajā jomā.

Ilze norāda, ka atšķirība starp viņas iegūto profesionālo bakalauru un RTU izsniegto, ir 10 kredītpunkti. Viņa būtu gatava nokārtot trūkstošos eksāmenus, taču šāda iespēja netiekot piedāvāta.

Latvijas Arhitektu savienība ir tā iestāde, kas piešķir arhitektiem sertifikātus. Tur norāda, ka arhitekta izglītība ir iegūstama piecu gadu studijās universitātes tipa augstskolā, bet Dānijas koledžā iegūtās ir arhitektūras tehniķa zināšanas.

Elīna Rožulapa, Latvijas Arhitektu savienības vadītāja vietniece:
Ik gadu pa pārītim parādās un tas mēs viņiem skaidrojam, kāpēc viņi nevar iegūt arhitekta sertifikātu, jo viņu iegūtā izglītība nav arhitekta izglītība. Mēs runājam par jauniešiem, kuri ir ieguvuši būtiski citu izglītību.

Arhitekts ir viena no septiņām profesijām, kurām ir automātiska profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procedūra. Ar mērķi veicināt darba spēka mobilitāti, Eiropas Komisija pat sastādījusi direktīvu, kur iekļautas augstskolas, kuru diplomi bez problēmām atzīstami visā Eiropas Savienībā.

Inese Stūre, IZM Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas koordinatore:
Tas ir profesijas, kurām ir īpaša nozīme un ietekme profesionālā darbībā uz sabiedrības veselību, drošību. Līdz ar to ir īpaši noteikumi personām, kas vēlas strādāt šajās profesijās. Attiecībā uz izglītību, pieredzi, tās ilgumu.

Direktīvā iekļautajās augstskolās iegūtās zināšanas ir vienlīdzīgas, tāpēc to absolventi var vienkāršoti nokārtot kvalifikācijs atzīšanu citās valstīs. Problēmas rodas ar direktīvā neiekļautajām augstskolām, kā Ilzes gadījumā. Lai speciālists varētu pierādīt savu kvalifikāciju, tad nereti nākas vēl papildus mācīties.

Diemžēl novērots, ka ārzemēs studējošie jaunieši bieži vien nav informēti, ka viņu augstskola nav iekļauta direktīvā un ka tas nozīmē sarežģītāku kvalifikācijas atzīšanu.

Reaģējot uz arhitektu minētajām problēmām, Ekonomikas ministrija pašlaik sākusi pētīt, kā tās risināt.
2 komentāri