Arvien vairāk pusaudžu nepieciešams resursu centra atbalsts

1 komentārs

Pirms pāris gadiem Latvijā izveidotais psiholoģiskās palīdzības resursu centrs pusaudžiem kļuvis tik pieprasīts, ka tam vajadzīgi papildu resursi – šoruden tajā izveidojusies pat rinda, tādēļ visiem palīdzēt pilnā apmērā patlaban nav iespējams, vēsta TV3 Ziņas.

Pusaudžu resursu centrs darbu sāka pirms 2,5 gadiem. Sākumā, Bērnu slimnīcas fonda paspārnē vien eksperimentāli, taču tagad tas kļuvis par stabilu valsts finansētu atbalsta vietu pusaudžiem. Centra speciālisti galvenokārt strādā ar atkarību vai depresiju māktiem jauniešiem, taču gatavi uzklausīt ikvienu, kas saskaras ar kādām emocionālām grūtībām.

Pērn gada laikā centrs palīdzēja 217 pusaudžiem, šogad līdz septembrim jau 206, tostarp sniegtas vairāk nekā 400 īslaicīgās konsultācijas. Īpaši daudz palīdzību meklē tieši pēdējā laikā.

“Augustā gaidīšanas rindā jau bija vairāk nekā 110 jaunieši, un tas ir ļoti, ļoti daudz, jo mēs cenšamies palīdzēt laikus, tajā brīdī, kad tas pusaudzim ir nepieciešams. Un šobrīd rinda ir nedaudz mazinājusies, bet mēs redzam, ka jau septembra laikā atkal bijuši 115 jauni pieteikumi, lūgumi, kur jaunieši vai bērni vēlas saņemt palīdzību,” sacīja Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa.

Taču centrs patlaban strādā ar maksimālo kapacitāti. Bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs akcentē, – rindu veidošanās nāk par sliktu pusaudzim, jo saņemties lūgt palīdzību daudzos gadījumos jaunietim nācis grūti.

“Īpaši runājot par atkarīgo vielu lietošanu. Jo tā viena no problēmām ir motivācija meklēt palīdzību, ļoti svārstās. (..) Lai mēs varētu to palīdzību tiešām sniegt, ir svarīgi to pusaudzi noķert, kad motivācija ir. Un tas ir tas brīdis, kas pusaudzis vēršas pēc palīdzības. Un, ja sanāk, ka tu vērsies pēc palīdzības, bet tev jāgaida seši mēneši vai trīs, tad to motivāciju var pazaudēt un ne vienmēr atjaunot,” skaidroja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Psihiatrijas klīnikas vadītājs Ņikita Bezborodovs.

Turklāt patlaban lielā pieprasījuma dēļ visiem palīdzēt pilnā apmērā nav iespējams. Tādēļ mainīts arī Resursu centra darbības modelis.

Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa

“Mēs palīdzam katram jaunietim, kurš vēršas, bet tās ir īstermiņa konsultācijas. Mēs strādājam ar to problēmu, kas tajā brīdī ir aktuāla un akūta, cenšamies sniegt vismaz kaut kādu atbalstu, lai nebūtu situācija, kad jaunietis vēršas pie mums, bet mēs viņam neko nevaram piedāvāt. Līdz ar to šobrīd mēs cenšamies palīdzēt to resursu iespējās, kādi mums tie ir.”

Redzot pieprasījumu, kāds no jauniešu puses saņemts, Labklājības ministrija centram jau piešķīrusi papildu finansējumu 40 000 eiro apmērā. Vai arī nākotnē būs iespējams finansējumu palielināt, ministrija patlaban nevar pateikt.

“Finansējums, lai arī šķita diezgan ievērojams – nepilni 400 000 gadā, kas ir atvēlēti šim mērķim, veidojas rindas. Nākamajā gadā iezīmētais finansējums ir līdzīgs, bet mēs raudzīsimies. Jo šis ir pirmais gads, kad pilotprojekts pārtapis par patstāvīgu pakalpojumu. Mēs raudzīsimies, kā tas attīstīsies, un tad droši vien atgriezīsimies pie šī jautājuma,” apliecināja Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa.

Patlaban Resursu centrs strādā Rīgā un Liepājā, lai gan palīdzību lūdz jaunieši no visas Latvijas. Tādēļ nākamais lielais plāns ir atvērt filiāles arī citviet. Ja finansējums to ļaus, paredzams, ka pirmie divi jaunie Resursu centri varētu tikt atvērti Valmierā un Daugavpilī.