3 komentāri

Arvien vairāk ir vecāku, kuriem ir grūti tikt galā ar savu bērnu iegribām pusaudžu vecumā. Mammas un tēti vēršas pie bērnu psihologiem un psihoterapeitiem, jo saprot, ka savulaik neuzliktie ierobežojumi bērnu audzināšanā bijusi kļūda.

Pie skolas psiholoģes Dainas Žurilo ļoti bieži uz konsultācijām nāk vecāki, kuriem nav viegli apmierināt augošas pusaudžu prasības. Vecāki sāk justies bezspēcīgi, viņi jūt, ka, neuzstādot rāmjus vai prasības pašā sākumā, tas atstāj sekas attiecībās ar bērnu. Apmierināt visas bērna prasības kopš mazotnes nebūtu pareizi.

“Jo dzīve nav mūsu personisko vēlmju apmierināšana. Bērni aug un labi saprot, ka viņu vēlmes arī vecāki neapmierina – tās, kuras viņi izvirza. Un man ir bijuši gadījumi, kad vecāki, kuri sākumā izvirza pretenzijas pret skolotājiem, nāk pie manis un saka, – palīdziet, man bērns draud ar to, ja nedarīšu tā un tā, tad viņš sūdzēsies bāriņtiesā,” stāsta Rīgas 64. Rīgas skolas psiholoģe Daina Žurilo.

Bērni netiek galā ar iekšējo konfliktu: kas jāpārvar sevī, piemēram, pacietība, pieņemšana, piedošana. Aptaujātie skolēni, kuri jau ir sasnieguši 18 gadu vecumu, labi saprot, ka rāmji, kurus vecāki savulaik viņiem bija uzstādījuši, gan nākuši tikai par labu.

Bērnam jāiemāca savaldīt savas emocijas, un, neuzliekot rāmjus, tas nebūs iespējams, uzskata psihoterapeite Ginta Teivāne. Par to vajadzētu parūpēties, kad atvase vēl neiet uz skolu, katram bērnam piemērojot savu disciplinēšanas sistēmu. Ja vecāki iemāca sadzīvot ar rāmi, tad to viņš spēj veidot tālāk dzīvē.

“Daudz kas no tās visatļautības vecāku nespējas vai nepārliecības nedrošības dēļ likt šos rāmjus, tas ir aizgājis diezgan tālu, un daudz kas tagad tiek uzskatīts par normu. Ja jūs jautājiet, kādi izaug cilvēki, – apjukuši, iespējams, dezorganizēti, iespējams, nelaimīgi, bez attiecībām, jo viņiem ir grūti tādas izveidot,” turpina Junga psihoanalītiķe Ginta Teivāne.

Robežu iezīmēšana mazam bērnam iemāca iecietību. Rāmju uzlikšana atvasei ir sinonīms mīlestībai. Jo, lai bērns sajustu vecāku mīlestību, ir jāzina, ko viņi vēlās no dēla vai meitas, kādas ir prasības un ģimenes vērtības.

TOP komentāri

  • k
    +7 +7 0

    k

    Es savam pateicu lai sūdzās un es pierādīšu, ka neko sliktu neesmu darījusi, tik pabrīdināju , ka šajā laikā , kamēr Bāriņtiesa pārbaudīs un pierādīs manu nevainību ( kur viņi nesteidzās ) , TEV visticamāk sekas būs tādas :
    1) ka viņš tiks izņemts no ģimenes,
    2) dzīvos ar svešiem bērniem no nelabvēlīgām ģimenēm,
    3)tur viņu morāli un fiziski var iespaidot citi bērni
    4) būs jāēd ko dod
    5) un nevien pirms miedziņa nesamīļos ...!
    Nu mums nostrādāja un saprata, ka vecāki ir jāciena , jāmīl un jāklausa un ar Bāriņtiesu vairs nedraud :)
  • Ingrīda Būcena
    +6 +6 0

    Ingrīda Būcena

    Redz,he jau nu sāk parādīties tās jaunās modes, ka mazam běrnam nedrīkst teikt,,ně,,sekas. Likumsakarīgi. Aug buciņš, aug radziņi.Padomājiet, jaunie vecāki ,kas běrniem visu atļauj.
  • S
    +4 +4 0

    S

    Mazo bērnu visatļautības rezultāts.Pat pirmklasnieks var šantažēt vecākus-ja nedosi man to un to, piezvanīšu un pateikšu, ka tu mani sit, un pierādi, ka tā nav taisnība-tas ir no reālām sarunām ar vecākiem.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl