Ārvalstu autovadītāji nemaksā sodus! Visvairāk pārkāpēju ir no Lietuvas, Igaunijas, Krievijas un Polijas

3 komentāri

Jau trīs gadus Eiropas Savienībā darbojas transportlīdzekļu reģistrs, kam būtu jāpalīdz piedzīt sodus no ārvalstu iedzīvotājiem par izdarītu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu.

Tomēr reālajā dzīvē tas īsti nedarbojas – un Latvijas valsts kasē iekrīt tikai daļa no ārvalstniekiem piespriestajām soda naudām.

Galvaspilsētas pašvaldība šonedēļ nolēma atsākt pielietot riteņu bloķētājus, ja auto stāvēšana Rīgas pašvaldības autostāvvietā nebūs apmaksāta. Šobrīd Rīgā esot nesamaksāti sodi par četriem miljoniem eiro un šī esot vienīgā iespēja, kā ārvalstu autovadītājam likt samaksāt par pārkāpumu.

Emīls Jakrins
RD Satiksmes departamenta direktora p.i.

No ārvalstīs reģistrētām automašīnām tikai 6% šos maksājumus veic.

Kamēr nav nomaksāts sods par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, pašmāju autovadītāji nevar veikt auto tehnisko apskati, nevar pārdot auto, turklāt pēc gada soda piedziņu uzsāk tiesu izpildītāji. Savukārt ārvalstu autovadītājiem soda nomaksa ir tikai godaprāta lieta.

Arī Valsts policijā atzīst, ka, atšķirībā no vietējiem autovadītājiem, ārvalstnieki saprot, ka no soda par radara fiksētu pārkāpumu vai neapmaksātu stāvvietu, var izmukt.

Īsti nestrādā arī 2015. gadā parakstītā Eiropas direktīva par datu apmaiņu, jo tā faktiski ļauj noskaidrot tikai transportlīdzekļa īpašnieku.

Vineta Mistre
VP Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšniece

Tas ko mēs un citas ES valstis dara – ieskatoties šajā reģistrā var iegūt transportlīdzekļa īpašnieka adresi, tad tiek sastādīts protokols un nosūtīts uz no reģistra iegūto adresi un tad, kad šāds īpašnieks saņem protokolu, redz, ka ir izdarīts pārkāpums, ka piemērots sods un, ka tas nomaksājam konkrētā kontā.

Tomēr, ja ārvalstnieks šo sodu neapmaksā, tad nekādi citi mehānismi to viņam darīt neliek. Dažās valstis gan iesaistot parādu piedzinējus, lai sodus iekasētu.

Vineta Mistre
VP Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšniece

Mums ir informācija par Ungāriju, ka atnāk vēstule ar lūgumu nomaksāt sodu un izdevumus, kas saistīti ar soda piedziņu.

Tiesu uzpildītāji atzīst, ka viņi var piedzīt sodu tikai tad, ja ārvalstniekam te kaut kas pieder. Ja viņš ir ieradies, izdarījis pārkāpumu un aizbraucis, tad sodu no viņa var piedzīt tikai tajā valstī, kurā viņš dzīvo.

Baiba Litvina
Latvijas Zvērinātu Tiesu izpildītāju padomes juriste

Ir jābūt piekritības kritērijiem – parādniekam Latvijā jābūt piesaistei darba vietai, dzīves vietai vai nekustamajam īpašumam, vai transportlīdzeklim – ja kāda no šīm lietām ir, tad lieta nonāks pie tiesas izpildītāja un tiks uzsākta piedziņa.

Pērn par ātruma pārkāpumiem, ko fiksējuši fotoradari, policija nosūtījusi vairāk nekā 230 000 protokolu, no kuriem trešā daļa ir bijuši ārvalstniekiem.

Kopumā uzlikti sodi par trīs ar pusi miljoniem eiro, bet samaksāta tikai puse no tiem. Ja vietējie autovadītāji samaksā simtprocentīgi, tad ārvalstnieki tikai daži.

Visvairāk pārkāpēju ir no Lietuvas, Igaunijas, Krievijas un Polijas. Bet sodus visbiežāk nomaksā zviedri, somi un vācieši.

3 komentāri