Ārstniecības riska fonds nepilda savu galveno funkciju un nedarbojas pacientu interesēs, secinājusi VK

Pievienot komentāru

Ārstniecības riska fonds nepilda savu galveno funkciju un nedarbojas pacientu interesēs. Pie šāda slēdziena nonākusi Valsts kontrole (VK), veicot iestādes revīziju. Galvenie pārmetumi saistīti ar garajiem prasību izskatīšanas termiņiem un sarežģīto atlīdzību aprēķina metodiku, kas cietušajiem pacientiem paliek neskaidra.

Ārstniecības riska fonds darbojas kopš 2013. gada rudens. Tas domāts pacientu tiesību aizstāvībai, tad ja pacienti uzskata, ka mediķu darbību rezultātā ir cietuši un veselības stāvoklis ir pasliktinājies. Fonda izveidei bija jāatvieglo ar atlīdzības saņemšanu saistītie procesi. Valsts kontrole atklājusi, ka tā praktiski nenotiek.

“Šīs prasības būtu jāizskata sešu mēnešu laikā, bet sešu mēnešu laikā fonds izskata tikai 24% prasījumu. Lielāko daļu prasījumu izskata gada laikā un vēl ilgāk. Un šeit jau pārsniedzot šo gada termiņu nav nekāda attaisnojuma, pacientu intereses ir pārkāptas,” teic Valsts kontroles padomes locekle Inga Vārava.

90% lēmuma sagatavošanas laika aizņem Veselības inspekcijas ekspertīze un atzinuma sagatavošana, turklāt ekspertīzes veikšanas laiks ik gadu palielinās. Ja 2014. gadā tas bija vidēji astoņi mēneši, tad 2017. gadā – jau vairāk nekā gads. Konstatēts, ka pie vainas iestādes iekšējie nesakārtotie procesi un atbilstošu speciālistu trūkums.

“Pašā sākumā likās, ka to lietu skaits nebūs tik liels un ka to pilnībā ir iespējams veikt ar to kapacitāti, kas bija veselības inspekcijas rīcībā. Un šajā gadījumā, ja tas lietu skaits izaug un burtiski šobrīd īpatsvarā aizņem pirmo vietu, kas skar mūsu nodaļas darbu,” norāda Veselības inspekcijas Veselības aprūpes kontroles nodaļas vadītājs Andris Zīverts.

Katru gadu saņemto lietu skaits palielinājies par aptuveni 10-15%, piemēram, pērn saņemtas 238 jaunas lietas. Inspekcijai trūcis speciālistu kapacitātes. Situācija mainījusies vien pērn gada nogalē, kad grozīts Pacientu tiesību likums.

“No tiem līdzekļiem, kas tiek iemaksāti, ko iemaksā ārstniecības iestādes riska fondam līdz 5% var tikt izmantots speciālistu ekspertu savā specialitātē piesaistīšanai, ko mēs arī ļoti aktīvi darām. Mēs esam jau noslēguši un turpinām pārrunas ar asociācijām. Un tad tās lietas, kas mums ir nepieciešamas, mēs atdodam asociācijai un asociācija iesaka mums kādu ekspertu,” turpina Zīverts.

Patlaban noslēgti līgumi jau ar 14 speciālistiem, taču pilnvērtīgai lietu izskatīšanai būtu nepieciešami vismaz 30 speciālisti. Valsts kontrole ziņojumā norāda arī uz atlīdzības noteikšanas metodikas sarežģītību.

“Pacientam izprast pēc tam šo lēmumu, kas ir pilns ar juridiskiem un medicīniskiem skaidrojumiem ir ārkārtīgi sarežģīti. Un ja ir paredzēta amplitūda atlīdzības izmaksai procentos no līdz ikvienā gadījumā, kad pacients nesaņem šo maksimālo atlīdzības apmēru, viņš jūtas, ka ar viņu rīkojas netaisnīgi,” norāda Vārava.

Veselības ministrija kopumā atzīst Ārstniecības riska fonda darbības klupšanas akmeņus un norāda, ka patlaban uzsākts darbs arī pie atlīdzības aprēķinu sistēmas sakārtošanas.

“Tiek strādāts pie grozījumiem attiecīgajos noteikumos, lai precizētu un varbūt noteiktu precīzākas kaitējuma definīcijas, lai tās nebūtu tik plašas,” saka Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.

Valsts kontrole kritizē arī to, kā Nacionālā veselības dienests uzrauga ārstniecības iestāžu iemaksu apmēru – privātās mazās iestādes no šīm iemaksām pat vairot izvairīties, turklāt aprēķini tiekot veikti, balstoties uz vieniem un tiem pašiem 2013. gada aprēķiniem. Patlaban fondā līdzekļu netrūkst, jo lietu izskatīšana ieilgusi, tomēr, ja atlīdzības pieprasīšanas process paātrinātos, naudas kompensācijām varētu nepietikt.

Lasi vēl