Ārstiem pēc rezidentūras pabeigšanas reģionos liek palikt piecus gadus

2 komentāri
Ārstiem pēc rezidentūras pabeigšanas reģionos liek palikt piecus gadus
Foto: F64

Medicīnas studenti un Ārstu biedrība protestē pret Veselības ministrijas uzspiesto noteikumu rezidentiem turpināt darbu reģionos, kur tie praktizējušies pēc studiju beigām. Ja tiks pieņemti plānotie grozījumi, jaunajiem ārstiem noteiktās slimnīcās būs jāstrādā vēl pieci gadi pēc rezidentūras beigām.

Saeimas komisijas sēdē pēc ministrijas, studentu un Ārstu biedrības pārstāvju tikšanās tā arī netika nonākts pie konkrētiem risinājumiem. Veselības ministrija vien solīja vēlreiz pārskatīt topošos grozījumus ārstu izglītības modelī.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Pēc studentu domām, netiek ņemti vērā viņu mācību rezultāti. Par prioritāti uzskatīti tie augstskolu absolventi, kuri jau vienojušies ar kādu pašvaldību vai tās teritorijā esošu ārstniecības iestādi. Jau tagad skaidrs, ka praktizēšanās vietas ir krietni mazāk nekā topošo ārstu, kas uz tām pretendē, tādēļ daļai tas nozīmē došanos uz ārzemēm. Nenoliedzami – pārējos nebūt nevilina iespēja strādāt nomaļajos reģionos piecus gadus, par to saņemot aptuveni 500 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Studenti un amatpersonas apzinās, ka jārisina problēma ar nepietiekamo ārstu skaitu nomaļākās Latvijas vietās, tomēr piespiest jaunos ārstus strādāt vienā pašvaldībā gandrīz 10 gadus neesot ētiski. Jārespektē arī studentu izvēlētā specialitāte, jo reģionos vairāk nepieciešams vispusīgs ārsts. Veselības ministrs gan sola, ka grozījumi vieni paši problēmu neatrisinās un jāpalielina ārstu algas. Viņaprāt, studentiem vajadzētu piekrist atstrādāt noteiktu laiku reģionos, ja viņi mācījušies par budžeta līdzekļiem.

Studentu pārstāvji cer turpināt dialogu ar Veselības ministriju un aizstāvēt savas intereses. Tikmēr reģionu slimnīcas piedāvā arvien vairāk materiālā atbalsta, lai piesaistītu rezidentus.

TOP komentāri

  • Iedomu varā
    0 0 0

    Iedomu varā

    Virtuālā realitāte sāk ieņemt vadošo vietu uztverē un domāšanā. Diemžēl vēlmju domāšanas sekas var būt bēdīgas.
    Pieņemsim, ka 20 g.v. dāma vai jaunietis dodas studēt medicīnu, dara to 6 gadus, un tad, sadabūjot vietu rajona ambulancē "praktizējas" vēl 5 gadus. Tad, nu jau 31 gada vecumā, izpraktizējies lauku slimnīcā, noslēdz darba līgumu. Uz 5-10 gadiem. Strādā. Līguma slēgšanas brīdī viņai (85% ārstu ir sievietes) ir 31 gads, pēc 10 gadiem 41 gads.
    Ko tālāk? Te vairs jautājumu nav - rullēt līdz pensijai. Viss. Laba finansiāla dzīves pamata nav, īstas specialitātes nav, ģimenes parasti arī nav. Kuru tas interesē?
    Iznāk, ko viņu dzīves nošiverējuši sveši.
    Ir protams daļa ārstu ar pieticīgām zināšanām, kurus nekas nekrata. Uzņemšana rezidentūrā bez konkursa ir galēja muļķība un domāta ārstu pēlēkas masas vairošanai.
    Valsts apmaksāta rezidentūra - tikai izciliem studentiem vadošās Latvijas un ārzemju klīnikās. Par naudu - lai atmaksā, ja dodas uz ārzemēm! Ja strādā valstī - to atlaiž.
  • Protams
    0 0 0

    Protams

    Progress! Veselības ministrija solot kaut ko pārskatīt-nevis postīt, graut, būvēt un apvienot!

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl