Armēnijas vēstnieks: Saistībā ar notiekošo Kalnu Karabahā Armēnija nav lūgusi Krievijas palīdzību

2 komentāri
Armēnijas vēstnieks: Saistībā ar notiekošo Kalnu Karabahā Armēnija nav lūgusi Krievijas palīdzību
TASS / SCANPIX

Saistībā ar notiekošo Kalnu Karabahā Armēnija nav lūgusi Krievijas palīdzību, Saeimas Ārlietu komisijas sēdē norādīja Armēnijas vēstnieks Latvijā Tigrans Mkrtčjans.

Runājot par Krievijas lomu konflikta mazināšanā, Mkrtčjans pauda nostāju, ka Krievija šajā jautājumā ir ieturējusi neitralitāti, aicinot abas puses pārtraukt uguni. Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot saziņā ar Azerbaidžānas un Armēnijas vadītājiem.

Mkrtčjans akcentēja, ka esot redzējis vairākus ziņu materiālus, kuros pieļauts, ka konflikts Kalnu Karabahā varētu izvērsties par karu starp Turciju un Krieviju. Armēnijas vēstnieks Latvijā uzsvēra Turcijas iesaisti, kas dažādos veidos atbalstot Azerbaidžānu. Turcija, vēstnieka ieskatā, uzvedās “kā vecākais brālis”, kas rekrutē kaujiniekus no Sīrijas.

Skaidrojot notiekošo, vēstnieks komisijas sēdē aicināja deputātus ņemt vērā trīs būtiskus faktorus – pirmkārt, agresija nāca no Azerbaidžānas puses, lai gan otra puse norāda uz pretējo, otrkārt, Turcijas iesaiste un atbalsts, bet, treškārt – Sīrijas kaujinieku iesaiste, kas var padarīt reģionālu konfliktu par starptautisku un ar ļoti bīstamām sekām, norādīja vēstnieks.

“Armēnijas nostāja jau no paša sākuma bija tāda, ka mēs esam gatavi uzsākt sarunas. Jāsaprot, ka te ir viena puse, kas uzbrūk un kuru atbalsta kā Turcija, tā Sīrijas kaujinieki, bet otrā pusē ir Kalnu Karabaha un Armēnija, kas cīnās par izdzīvošanu,” uzsvēra Mkrtčjans.

LETA jau vēstīja, ka Francija trešdien apsūdzēja Turciju, ka tā militāri iejaucas Kalnu Karabahas konfliktā Azerbaidžānas pusē.

“Jauns aspekts ir tas, ka tur ir Turcijas militāra iejaukšanās, un tas rada šī konflikta internacionalizācijas risku,” parlamentam sacīja ārlietu ministrs Žans Īvs Ledriāns.

Jau iepriekš izskanējušas apsūdzības, ka Turcija uz Kalnu Karabahas konflikta zonu Azerbaidžānas atbalstam nosūtījusi kaujiniekus no Sīrijas.

Ankara uz Karabahas konflikta zonu nosūtījusi džihādistus, paziņojis Francijas prezidents Emanuels Makrons, brīdinot, ka Turcija pārkāpj sarkano līniju. Turcija uz šiem pārmetumiem publiski nav atbildējusi.

“Ņemot vērā, ka konfliktu uzsāka Azerbaidžāna, iepretim Azerbaidžānas puses nelielajiem teritoriālajiem ieguvumiem upuri civilistu vidū ir lieli,” trešdien sacīja Ledriāns.

Ministrs atkārtoti pauda aicinājumu izbeigt kaujas un atgriezties pie sarunām bez priekšnosacījumu izvirzīšanas EDSO tā dēvētās Minskas grupas vadībā. Tās līdzpriekšsēdētājas ir ASV, Francija un Krievija.

Kopš 27.septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākās smagas kaujas ar Azerbaidžānas spēkiem savas mājas nācies pamest pusei Kalnu Karabahas iedzīvotāju, trešdien paziņoja separātiskā reģiona amatpersonas.

Apstiprināts, ka konfliktā dzīvību zaudējuši jau gandrīz 290 cilvēki, arī vairāk nekā 47 civiliedzīvotāji. Pastāv bažas, ka šis konflikts var izvērsties plašākā karā, kurā tiks ierautas arī reģionālās lielvaras Turcija un Krievija.

Gan Armēnija, gan Kalnu Karabaha izsludinājušas karastāvokli un vispārējo mobilizāciju. Karastāvokli izsludinājusi arī Azerbaidžāna, kur lielajās pilsētās noteikta komandantstunda.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu. Šajā konfliktā dzīvību zaudēja aptuveni 30 000 cilvēku.

Lasi vēl: Starptautiskais Sarkanais Krusts: Kaujās Kalnu Karabahā izpostīti simtiem ēku