Ar “ziņu ražošanu” internetā var nopelnīt 1000 eiro. Latvieši viltus ziņas labprāt lasa

Komentāri

Līdzīgi kā visā pasaulē, arī Latvijā par ienesīgu biznesu kļuvusi ziņu ražošana ”mājas apstākļos”. Lai arī bieži dzirdamas bažas, ka aiz tā sauktajiem viltus portāliem paslēpušies Kremļa propagandisti, uz cilvēku lētticības rēķina piepelnās izmanīgi pašmāju IT speciālisti. Kā liecina Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” pētījums, ar ”ziņu ražošanu” mēnesī var nopelnīt pat 1000 eiro.

Kā cīnīties ar jauno interneta fenomenu, kas par ASV prezidentu palīdzēja kļūt Donaldam Trampam, šobrīd tiek domāts arī Eiropas Komisijā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Apšaubāmu ziņu fabrikas galvenokārt uzplaukušas portālā “Facebook”, kas sevī apvieno teju visus interneta lietotājus, arī Latvijā. Bieži izskan bažas, ka aiz tām stāv Kremļa propagandas mašinērija. Taču Baltijas pētnieciskās žurnālistikas pētījums, kurā analizēts, kā radās populārā ziņa par Saeimas atlaišanu, liecina par ko citu.

Inga Spriņģe, “Re:Baltica” žurnāliste

Kad lasīju daudzās ziņas, likās, ārprāts, kāds grib gāzt varu šajā valstī – tik daudz bija ziņu par Saeimas atlaišanu! Kad sākām runāt ar lapu īpašniekiem, kuri pārsvarā ir jauni vīrieši, sapratām, ka nē, viņi ar to pelna naudu. Mērķis ir panākt, lai no “Facebook” lapām cilvēki aiziet uz viņu mājaslapām. Tajās viņi pelna naudu ar to, ka izvieto “Google” reklāmu. Ja uz vienu lapu atnāk 300 000 cilvēku, peļņa mēnesī ir ap 1000 eiro.

Ziņu par Saeimas atlaišanu, kurai tās publicēšanas brīdī nebija nekāda juridiska pamata, pārpublicēja vairāk nekā 20 dažādi portāli, kuru kopējā auditorija pārsniedz 600 tūkstošus interneta lietotāju. Tas ir trīs reizes vairāk nekā populārākajam TV šovam.

Ir jautājums, cik daudz cilvēku saprot, ka šīs ir izdomātas vai sagrozītas ziņas? Cilvēki to nesaprot. Cilvēki uzskata, ka viss, kas publicēts internetā, ir taisnība, līdzīgi kā vecos laikos, kad viss, kas bija avīzē, bija taisnība, ar pētījumā secināto dalās Spriņģe.

Cilvēku neinteresēšanās par ziņas avotiem nav tikai Latvijas problēma. Stenforda Universitātes novembrī publicētā pētījumā, kurā aptaujāti gandrīz 8000 skolēnu, atklājās – 82% nespēj atšķirt īstu ziņu no reklāmraksta. Problēma apzināta visas Eiropas līmenī.

Roberts Putnis, Kultūras ministrijas pārstāvis

Vēl pagājušonedēļ Eiropas Komisija lielajiem multinacionālajiem koncerniem kā “Google” un “Facebook” izteica brīdinājumu, ja viņi neko nedarīs, lai uzņemtos atbildību par savu jauno lomu demokrātiskās sabiedrībās un neapzināsies savu mediju funkciju, tad būs nepieciešami politiski pasākumi.

Kaut kas tiek darīts arī Latvijas mērogā. Kultūras ministrija izstrādājusi mediju politikas pamatnostādnes, kur mediju pratības veicināšanai atvēlēta būtiska loma. Ar šiem jautājumiem jau šobrīd nodarbojoties 39 dažādas institūcijas.

Rita Ruduša, Baltijas mediju izcilības centra izpilddirektore

Darbs šeit ir arī žurnālistiem, īpaši pētnieciskajiem žurnālistiem, kuri var izsekot šo te ķēdīti, izstāstīt stāstu kā šīs ziņas rodas. Es zinu, ka mediju vidē ir nobriedusi doma, ka ir vairāk jāstrādā ar auditoriju, skaidrojot, ka ne viss ir zelts, kas spīd.

Jāsaka gan, ka arī tradicionālie mediji, kuru reklāmas ieņēmumi samazinās, nekautrējas izmantot iespēju caur ”pseidoziņu” portāliem publicēt savus rakstus, vairojot to auditoriju.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl